Atsevišķi lauksaimnieki iedzīvojušies uz Āfrikas cūku mēra rēķina

Revidenti secinājuši, ka neviena no valsts institūcijām neuzrauga, kā pēc kompensāciju saņemšanas rīkojas cūkkopji, proti, finansējuma saņēmējiem bija jāievēro nosacījums - vismaz gadu cūku novietnē neturēt cūku sugas dzīvniekus. Tomēr secināts, ka 17 gadījumos šis noteikums ir pārkāpts.

Izvērtējot kompensāciju izmaksas par tirdzniecības traucējumiem saistībā ar ĀCM izplatību, secināts, ka netika noteikti skaidri kritēriji kompensāciju izmaksai tikai tiem cūku audzētājiem, kuri patiešām cietuši zaudējumus. Piemēram, kāds cūkkopības uzņēmums saņēmis aptuveni 1,5 miljonus eiro, kas ir 99,7% no kopējā izmaksātā kompensāciju apjoma. Šī kompensācija izmaksāta gan par nokautajām cūkām, kuru gaļa iznīcināta, gan arī par tām cūkām, kuru gaļa tika realizēta pārdošanā. Līdz ar to šai saimniecībai tika nodrošināti dubulti ieņēmumi - pēc revidentu aplēsēm, vismaz 792 000 eiro apmērā. Līdz ar to šī saimniecība savu finanšu gadu pērn noslēgusi ar 850 000 eiro peļņu, iepriekšējā gada peļņu pārsniedzot vismaz piecas reizes.

Neekonomiski ar piešķirtajiem līdzekļiem rīkojies arī Pārtikas un veterinārais dienests, par saņemto finansējumu iegādājoties 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai. Tomēr realitātē sešas no automašīnām nonākušas centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un praktiski netiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Turklāt pamatā šo automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbu un atpakaļ.

Turklāt dienestā piemaksas par darbu saistībā ar cūku mēra apkarošanu tikušas vadošajiem darbiniekiem, nevis infekcijas apkarošanā iesaistītajiem zemākā ranga darbiniekiem.

Ņemot vērā, ka ĀCM apkarošana ilgs vēl vairākus gadus, valsts kontroliere Elita Krūmiņa aicina atbildīgās iestādes rūpīgi pārdomāt jebkuru iespējamo papildu finansējuma piešķiršanu nākotnē.

LETA