Ar atklātu vēstuli pie sabiedrības vēršas šorttreka audzēkņu vecāki

Puķītis, kas jau kopš 2013. gada dzīvo un trenējas Nīderlandē, vēstulē pārmet Birzulim pārmērīgu bardzību pret saviem audzēkņiem, uzsverot, ka tieši trenera attieksme kavē šorttreka attīstību Latvijā. Trenera izgājieni esot noklusēti gadiem. Vēstule, kuru līdz adresātiem gan nogādāja cita šorttreka trenere – Evita Krievāne –, rakstīta visu šorttrekistu vārdā un ar domu par pozitīvām pārmaiņām šajā sporta veidā. Pozitīvas vai ne, bet pārmaiņas jau notiek, jo Birzulis uzrakstījis atlūgumu un ir zināms, ka viņa pēdējā darbdiena sporta skolā Spars un arī Latvijas izlasē būs 20. februāris. Birzulis pieļauj, ka tās ir atvadas no šorttreka un arī trenera darba vispār, uzsverot, ka vēstule bija mēģinājums tikt no viņa vaļā, kas arī veiksmīgi ir izdevies.

Tiesa, tās pagaidām arī ir vienīgās pārmaiņas, jo par to, kurš nāks Birzuļa vietā, skaidrības nav. Toties darbības lauks ir visai plašs – sporta skola, jauno talantu atbalsta programma, kurā ir četri sportisti, un izlase. Sporta skolas šorttreka nodaļā darbu ar jaunākajiem audzēkņiem turpina Irina Gončarova un Eva Dinsberga, bet pārējās divas nišas ir pavisam brīvas, taču sezona rit pilnā sparā. Tūlīt pēc Birzuļa atlūguma izskanēja Krievānes vārds un arī pati trenere nenoliedza, ka laikam jau nav citu alternatīvu, taču vēlāk jau tika skaidrots, ka tāds apgalvojums ir bijis pārsteidzīgs.

Tāpat kā uzskats, ka arī Evita pielikusi roku vēstules tapšanā: «Es tikai palīdzēju to nosūtīt, tas arī viss. Vēstule gan bija domāta tikai tiem, kas var ietekmēt lietas šorttrekā, tāpēc nedaudz pārsteidz, ka informācija par to izskanējusi publiski. Tam, ka nepieciešamas pārmaiņas, es tiešām piekrītu, jo redzu, kas notiek ar manu audzēkni, kurš tagad trenējas Ventspilī.» Krievāne kā iespējamā Birzuļa aizvietotāja tika piedāvāta arī Spara vadībai (zem sporta skolas ir arī internāts), taču šāds variants tika noraidīts, kas, zinot treneres konfliktēšanu ar ventspilniekiem, nepārsteidz.

«Meklējam citus variantus, jo treneris ir nepieciešams. Nav izslēgts, ka tas varētu būt kāds ārzemju speciālists, bet esmu uzrunājis arī Jēkabu Saulīti. Ja viņam pašam būs vēlme, domāju, viss var sanākt,» skaidro sporta skolas direktors Viktors Zujevs.

Lai tur vai kā bijis ar bardzību, bet tieši Birzulis bija tas, kurš ar šorttrekistiem regulāri devās uz mačiem un nometnēm, bet tādi vēl gaidāmi arī šosezon.

Piemēram, Kārlim Krūzbergam pavisam drīz jāstartē Pasaules jaunatnes olimpiādē, klāt izšķirošie notikumi Eiropas kausā... Diemžēl šī sezona pagaidām tukša ir pagājušā gada Ventspils cerībai sportā un Eiropas kausa ieguvējam Robertam Zvejniekam, kurš arī atbalsta trenera maiņu: «Bija jau tā, ka treniņi mums dažkārt bija atkarīgi no viņa garastāvokļa. Tas nav nopietni, tāpēc ticu, ka pārmaiņas tiešām nāks par labu. Cik zinu, visi ir gatavi turpināt strādāt, jo sevišķi tāpēc, ka ir iespēja izveidot labu stafetes komandu. Pagaidām trenējos pats, bet meklēju variantus, kā tikt uz nometni Holandē, lai atgūtu formu un varētu startēt pasaules čempionātā.»

9. februārī ventasbalss.lv saņēma e-pasta vēstuli no šorttreka audzēkņu vēcākiem ar lūgumu objektīvi atspoguļot notikumus Latvijas šorttreka aizkulisēs, pieminot, ka Roberto Puķīša viedokli, iespējams, atbalsta vēl pāris audzēkņi ar vecākiem, taču pret kopējo sportistu skaitu diez vai tas spēj izturēt kritiku. Ventasbalss.lv piedāvā iepazīties ar vēstules oriģinālu no šorttreka audzēkņiem un viņu vecākiem.

Ar šo vēstuli vairāki M. Birzuļa audzēkņi un viņu vecāki vēlas sabiedrībai atklāt savu pavisam atšķirīgu viedokli un skatījumu par iepriekš laikrakstā Diena 25.01.2016 publicētā raksta ''Aizklapē lidojošo slidu namu'' atspoguļoto izklāstu. Vēlamies pateikties trenerim par to, ka viņš savu dzīvi veltījis mūsu bērnu trenēšanā un daudzkārt, pēc vecāku palīdzības sauciena, arī bērnu audzināšanā.

Pēc šī raksta izlasīšanas ļoti daudzi bija šokā un sašutuši. Diemžēl ar pašreiz labākā Latvijas šorttrekista Roberto Puķīša vēstuli, kuru ar savas bijušās komandas biedrenes un tagadējās treneres Evitas Krievānes starpniecību nosūtījis cilvēkiem, kuri pieņem lēmumus Latvijas šorttreka labā, sekas ir ne tikai ilggadējā Latvijas izlases trenera Māra Birzuļa atlūguma uzrakstīšana, bet arī vairāku sportistu vēlme šobrīd no šorttreka aiziet vispār, jo savu nākotni šajā sporta veidā bez M. Birzuļa vairs neredz.

Sašutums, jo īpaši tāpēc, ka vēstulē tiek uzsvērts, ka visas apsūdzības R. Puķītis rakstījis gan savā, gan citu šorttrekistu vārdā. Varam tikai minēt, kuru šorttrekistu vārdā šāda vēstule tapusi. Fakts ir tāds, ka vairāki M. Birzuļa šorttrekisti R. Puķīša apsūdzībām nepiekrīt un uzskata tās par pārspīlētām. Kā arī sašutuši par viņa atļaušanos paust savu viedokli mūsu vārdā. Turklāt, zinot kāds R. Puķītis vienmēr bijis, jautājums, vai viņa apsūdzībām vispār var ticēt? Vai ir kaut viens cilvēks, kas par viņu var pateikt kaut dažas pozitīvas lietas un apgalvot, ka R. Puķītis vienmēr ir bijis līdzsvarots, kārtīgs jaunietis, viņš nav atkarīgs no azartspēlēm un viņa audzināšana, skološana un trenēšana agrāk grūtības nevienam nav sagādājusi?

Sašutumu, lielu izbrīnu un neizpratni izraisījusi arī izbijušā Latvijas šorttrekista un tagadējā ātrslidotāja Haralda Silova rakstā sniegtā informācija. Nez vai ar nodomu viņš intervijā vairākus minētos faktus pārspīlējis, pasniegto informāciju norādījis nepareizi un vairākus būtiski svarīgus faktus nez kāpēc nav atklājis?

H. Silovs intervijā norādījis: ‘’Diemžēl situācija ir tāda, ka vairākums sportistu pārtrauc sadarbību ar Birzuli un ir spiesti meklēt treniņu iespējas ārzemēs. Droši vien ne bez iemesla.’’ Tomēr patiesība ir tāda, ka ārzemēs trenējas tikai divi ar M. Birzuli sadarbību pārtraukuši sportisti. Viens no tiem ir šorttrekists R. Puķītis, kurš šobrīd trenējas Nīderlandē. Un, kā apliecina viņa sniegtā intervija Latvijas sabiedriskajiem medijiem (http://www.lsm.lv/lv/raksts/sochi-2014/sports/roberto-pukjiitis-sochos-gribetu-tikt-liidz-pusfinalam.a75456/), izvēle trenēties Nīderlandē, vienā no pasaules vadošajām šorttreka valstīm, izdarīta apzināti, jo tur ir spēcīgāki sparinga partneri. Žēl, protams, ka pats R. Puķītis publiski neatklāj īsto, bet vairumam jau tāpat zināmo sadarbības pārtraukšanas iemeslu ar M. Birzuli un tāpēc, jo vairāk žēl, ka šobrīd, ‘’ganoties’’ jaunās karjeras virsotnēs, viņš nodedzinājis savus ‘’vecos ganību laukus’’, lai nu tas arī paliek uz viņa sirdsapziņas. Un otrs sportists ir pats H. Silovs, kurš no 2012. gada izvēlējās savu karjeru turpināt kā ātrslidotājs, tāpēc izvēli aiziet no šorttreka trenera un sākt trenēties pie kanādieša Džeremija Voterspūna, labākā sprintera ātrslidošanas vēsturē, šķiet loģiska. Bet dzīvot un trenēties Vācijā, Bavārijas komūnā Incellē, kur atrodas ātrslidošanas treks, visticamāk, bijis spiests veikt tādēļ, ka Latvijā nemaz nav ātrslidošanas treniņiem piemērotas ledus halles.

Pēc sniegtās intervijas rodas iespaids, ka, izmantojot radušos situāciju ar izvirzītajām apsūdzībām, H. Silovs slavēdams mēģina M. Birzuļa vietā kā turpmāko treneri ieteikt E. Krievāni.

Skaidrs, Latvijas izlase un Ventspils sporta skola bez šorttreka trenera neiztiks. Kurš kā jaunais šorttreka treneris Ventspilī būs labāks? Vai E. Krievāne, kuru tik spoži slavē pats H. Silovs?

Ar ko gan E. Krievāne ir labāka par M. Birzuli? Kā trenere, ko pēdējo desmit gadu laikā viņa ir sasniegusi? Vienīgais sasniegums, ar ko viņa var lepoties, ir viņas šorttreka Junioru C grupas audzēknis Reinis Bērziņš, kuru pati ar lepnumu dēvē par ‘’uzlecošo šorttreka zvaigzni’’, lai gan, kā liecina sporta rezultāti, R. Bērziņam ļoti spēcīgs un līdzvērtīgs konkurents Latvijā ir M. Birzuļa šorttrekists Roberts Krūzbergs.

Vai E. Krievāne būtu labāka trenere mūs bērniem? Lai katrs pats rod atbild uz šo jautājumu, pirms tam gan iesaku izlasīt viņas sniegto interviju žurnāla Sports numurā ‘’Ledus gaišreģe’’. Lūk, citāts, E. Krievānes vārdi no šīs intervijas, kuru ar dziļu pārliecību viņa pat nekaunas paust skaļi: ‘’Varbūt tas skan skarbi, bet ar ziemas sportu nevar nodarboties cilvēki, kam nav naudas. Savā ziņā šorttreks ir elitārs.’’ Šis citāts liek aizdomāties, vai mūsu parasto darba ļaužu bērni maz vairs spētu atļauties nodarboties ar šo sporta veidu, ja par šorttreka treneri Ventspilī kļūtu viņa? Un, vai tādā gadījumā par ‘’uzlecošām šorttreka zvaigznēm’’ būs iespēja kļūt tikai elitāro vecāko bērniem, līdzīgi kā šorttrekistam R. Bērziņam, kura tēvs, būdams valdes loceklis un viceprezidents vienā no lielākajiem transporta uzņēmumiem Latvijā, spēj atbalstīt savu dēlu šajā dārgajā un elitārajā sporta veidā.

Turklāt, vai vispār ir kāds vecāks, kas, būdams pie pilna saprāta, savu bērnu spētu uzticēt E. Krievānei pēc 2015. gada Ziemas Latvijas olimpiādes spraigajiem notikumiem Ventspilī? Kur E. Krievānes izpildījumā uz ledus arēnas, skatītāju un dalībnieku acu priekšā augstos toņos norisinājās šovs – strīds un problēmu risināšana gan ar kolēģiem, gan olimpiādes tiesnešiem. Diemžēl dažiem, pēc aculiecinieku novērojumiem, licies, ka emocijas E. Krievānei situšas augstu vilni alkoholā iespaidā.

Savukārt M. Birzulis savā darba mūžā kā profesionāls treneris ir sasniedzis ļoti daudz, pirmkārt, kā liecina Latvijas Sporta federācijas padomes mājaslapā atrodamā informācija, viņš Latvijā ir vienīgais sertificētais A kategorijas sporta speciālists šorttrekā. Bijis Latvijas šorttreka izlases treneris. 2008. gadā saņēmis Ventspils pilsētas domes apbalvojumu par sasniegumiem sportā. 2010. gadā saņēmis apbalvojumu nominācijā ‘’Labākais treneris’’. Saņēmis “Latvijas Jaunatnes sporta laureāti 2015” apbalvojumu kā treneris, kuru audzēkņi saņēmuši augstus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Viņa paspārnē izauguši un vēl aug vairāki spēcīgi un godalgoti sportisti

Savā darba mūžā viņš ir strādājis ar ļoti daudziem sportistiem un, kā jau intervijā rakstam pats atzinis: ‘’Viņš ir bijis prasīgs treneris, kam pirmajā vietā ir disciplīna, ar ko vairākiem viņa audzēkņiem bērnībā un jaunībā esot bijušas problēmas.’’ Viens no šādiem audzēkņiem patiesībā ir bijis pats R. Puķītis, kurš, spriežot pēc rakstā minētajiem galvenajiem pārmetumiem, dažu šorttrekistu slidu lidināšanu pa gaisu, arī trenera virzienā uzreiz pēc finiša neveiksmīgi aizvadītās sacensībās attaisno ar trenera vainu. M. Birzulim ir nācies smagi strādāt ar šādiem dažiem audzēkņiem, piemēram, nopietnas problēmas uzvedībā ir novērojamas šorttrekistam Robertam Zvejniekam, kuram spēka izrādīšana un jaunāko komandas biedru apcelšana ir ikdienišķa parādība, kāds no šorttrekistu vecākiem par viņa izdarībām pat sporta skolai iesniedzis rakstisku sūdzību. Dažiem vecākiem gadījies novērot, kā pēc neveiksmīga finiša viņš iesit jaunākajam trenerim. Kur tur ir M. Birzuļa vaina, ja dažiem no viņa audzēkņiem ar uzvedību ir problēmas, kā viņus disciplinēt un kā audzināt? Kāpēc daudzi tagadējie un arī bijušie un audzēkņi ciena M. Birzuli, vēlas pie viņa trenēties un ar īpaši nelīdzsvarotu uzvedību neizceļas?

Ko tas viss nozīmē, vai iespējams, ka M. Birzulim ir taisnība un intervijā izteiktā frāze ir pamatota: ‘’Mani gribēja noņemt no amata, un tas veiksmīgi izdevies.’’ Tiešām šķiet, iespējams, tā arī noticis. No rakstā publiskotās informācijas un vairākiem vēl iepriekš minētiem faktiem ir redzams, ka ar M. Birzuļa apsūdzībām, tās kā pamatotas apstiprinot, un ar informācijas tālāk izplatīšanu ir saistītas trīs personas R. Puķītis, H. Silovs un E. Krievāne, kuri savulaik ‘’spēlējušies vienā smilšu kastē’’ un visi bijuši komandas biedri. Viens no viņiem sportists ar seniem pusaudžu laika aizvainojumiem un viens sportists ar vēl salīdzinoši jaunu treneri, kuriem, kā jau raksta intervijā norādījis pats H. Silovs, ir kopēji nākotnes plāni attiecībā uz šorttreka virzību Latvijā. Tāpēc rodas jautājums, vai tiešām tā visa varētu būt slīpēta ‘’gudru biznesa lēdiju’’ rūpīgi izstrādāta stratēģija kā atbrīvot spēļu laukumu? Un, ja tā patiešām ir tad, kāpēc jāiznīcina un jāpazemo cilvēks, jo savas intereses bīdīt var arī citādos veidos? Kāda ir īstā patiesība, cerams, ar laiku noskaidrosies, bet viens nu jau ir pavisam skaidrs, ar M. Birzuļa aiziešanu E. Krievānei ir pavērušās jaunas iespējas, jo, kā liecina sporta klubi.lv publiskotais raksts, ‘’Evita Krievāne pārņem Latvijas šorttreka izlasi’’ - ‘’Izlases treneres pienākumus tagad faktiski pilda Evita Krievāne", un kā pati arī atdzinusi: ‘’Ja izlase paliek bez trenera, tad īsti citu alternatīvu bez manis Latvijā nemaz nav. Mēs nevaram atļauties algot kādu ārzemnieku".

Ļoti žēl, ka dažiem cilvēkiem ir grūti saprast, ka, pateicoties M. Birzuļa uzņēmībai, lielajam ieguldījumam šorttrekā un smagajam darbam, H. Silovs, R. Puķītis, E. Krievāne un R. Zvejnieks ir spējuši kļūt par godalgotiem un spējīgiem sportistiem. Un traģiski, ka daudziem jaunajiem, tik ļoti spējīgajiem M. Birzuļa audzēkņiem tagad ir liegta iespēja trenēties pie sava, iespējams, labākā šorttreka trenera Latvijā un kļūt par nākamajiem Pasaules šorttreka čempioniem.

Liela daļa Māra Birzuļa audzēkņi un viņu vecāki.