Latvijas robežsardzes darbinieki turpina strādāt Grieķijā un Itālijā, lai atlasītu nākamos uz Latviju pārvietojamos bēgļus, taču nevienas no sarunām neesot fināla stadijā, kad varētu teikt, ka pārvietošana notiks "kuru katru dienu", šorīt Latvijas Radio apgalvoja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, sakot, ka nākamie bēgļi Latvijā varētu ierasties mēneša laikā.
Lai arī vēl dienu pirms pirmo bēgļu ierašanās amatpersonas apgalvoja, ka par pārvietošanu neesot nekādas skaidrības, Pētersone-Godmane noliedza, ka process būtu veikts slepeni. "Nedomāju, ka tas notika slepeni, jo uzreiz pēc ierašanās par to informējām sabiedrību," izteicās ierēdne un apgalvoja, ka vēl ceturtdienas vakarā esot notikušas pēdējās intervijas ar bēgļiem, kuri nākamajā dienā atbraukuši uz Latviju.
Informācija neesot sniegta arī tāpēc, ka nekad jau nevarot zināt, vai konkrētās personas, kas iekāpj lidmašīnā, no tās arī izkāps, izteicās Pētersone-Godmane.
Taujāta, vai gaidāms kāds brīdis, kad Latvijā būs lielākais bēgļu pieplūdums, ierēdne uzsvēra, ka lielas grupas nav plānotas, tajās maksimums būs pa 10 līdz 20 cilvēkiem, bet vairāk varētu būt tad, ja būs jākompensē iepriekšējos mēnešos neveikta bēgļu pārvietošana.
Uz Latviju pārvietoto personu izvērtēšana bēgļa statusam notikšot līdz trīs mēnešu laikā. Iespējams, ka process notiks ātrāk, bet atbildīgie dienesti centīsies vērtēšanu neiestiept ilgāk, jo Latvijai ir jāievēro grafiks un divu gadu laikā jāpārvieto uz mūsu valsti vairāk nekā 500 personas.
Pēc Pētersones-Godmanes stāstītā, par faktiskajiem apstākļiem Latvijā bēgļi ir informēti, savukārt jautājums, kāpēc viņi izvēlējušies doties uz Latviju, bēgļiem neesot uzdots. Tā kā viņi bēg no kara šausmām, tad šīm personām neesot īpaši svarīgi, kur viņas nonāk, apgalvoja Pētersone-Godmane.
Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" apliecināja, ka šobrīd nav citu personu, kuras būtu gatavas pārvietošanai uz Latviju. Darbs pie personu meklēšanas rit, ir izstrādāts noteikts plāns, bet šobrīd nevar teikt, ka dienesti būtu atraduši un gatavi pārvietot uz Latviju nākamos patvēruma meklētājus.
Ministrs skaidroja, ka sākotnēji ar patvēruma meklētājiem strādās valsts robežsardze un drošības iestādes. Pēc tam informācija tiks nodota Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kas lems par statusa piešķiršanu. Ja bēgļa vai alternatīvas statuss tiks piešķirts, ar šiem cilvēkiem strādās pārējie dienesti. Bērniem būs jāparedz iespēja nokļūt bērnudārzos, pieaugušajiem jāatrod darbs, kā arī jāapgūst valoda.
Pēc pirmajām personām mēs redzēsim, kā darbojas rīcības plāns, piebilda Kozlovskis.
LETA
Komentāri (0)