Latvijai pašlaik nav pamata palielināt budžeta deficītu un to nemaz arī neļauj starptautiskās saistības attiecībā uz budžeta disciplīnu, šodien savā iknedēļas preses konferencē atzina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs Aivars Lembergs.
Lūgts komentēt, kādu fiskālo politiku viņš ieteiktu ZZS virzītajai finanšu ministra amata kandidātei Danai Reizniecei-Ozolai, Lembergs atzina: "Šajā gadījumā nav svarīgs mans viedoklis, bet svarīgs ir tas, ka Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības attiecībā uz budžeta disciplīnu, tai skaitā attiecībā uz budžeta deficīta pieaugumu, un Latvijai šīs starptautiskās saistības, lai kāda attieksme būtu no manas puses, ir jāpilda. Šobrīd runāt par kaut kādām izmaiņām un tamlīdzīgi nav pareizi un nav pamata."
Turklāt, pat ja nebūtu šo starptautisko saistību uzlikto ierobežojumu, Ventspils mērs pašlaik nesaredz īstu pamatu palielināt budžeta deficītu: "Ja Latvijas valdība prastu identificēt Latvijas attīstību veicinošus projektus, kuriem vajadzīgs valsts finansējums vai līdzfinansējums, tad, protams, būtu pamatoti un arī varētu būt lielāks šis deficīts, bet es pasvītroju, ka to nepieļauj šīs saistības. Tā ka par 1% nekas vairāk nevar būt."
"Šobrīd jau tādu projektu nav," atzina Ventspils mērs. Nauda būtu jāiegulda tādās aktivitātēs, kas pēc tam palielina budžeta ieņēmumus: "Tam jābūt ar tādu nosacīti biznesa efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma viedokļa. Tā ka šai ziņā tur nekas īpašs nevar mainīties."
"Faktiski galvenā Latvijas iespēja veicināt dinamisku attīstību būtu pirmkārt Eiropas struktūrfondu apguve, kur šobrīd ir deklarēti izdevumi par 37 miljoniem no 4,4 miljardiem [eiro]. Jūs saprotat, ka tas nekas nav," atzina Lembergs.
Tāpat būtu svarīgi, lai NATO un pirmkārt ASV kā Latvijas stratēģiskie partneri gan militārajā, gan ģeopolitiskajā jomā beidzot piešķirtu naudu, lai Latvijā veicinātu militāri rūpnieciskā kompleksa radīšanu, savu viedokli pauda Lembergs.
"Es priekšroku dotu IKT un elektronikas attīstībai - šiem diviem virzieniem. Es nedomāju, ka mums vajadzētu sākt ražot patronas, automātus, ložmetējus vai granātmetējus," savu redzējumu konkrētāk paskaidroja Ventspils mērs.
"Tas būtu tāds būtisks jauns virziens, kur amerikāņi praksē parādītu - esam mēs stratēģiskie partneri vai neesam. Kad mēs bijām zem Kremļa, ne zem Kapitolija, tad krievi uzticēja mums militāri rūpniecisko kompleksu. Mēs iestājāmies NATO pirms 11 gadiem, bet pagaidām amerikāņi atšķirībā no krieviem mums nav to uzticējuši," rezumēja Lembergs.
LETA
Komentāri (0)