Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") vērsies pie Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa ar pretenzijām par to, ka VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas apstākļos, viņaprāt, neuztur pienācīgā kārtībā vienu no galvenajiem Latvijas autoceļiem - Ventspils šoseju, savā iknedēļas preses konferencē informēja Lembergs.

Par to, ka ceļš netiek uzturēts pienācīgā kārtībā, Lembergs esot pārliecinājies personīgi, mērojot ceļu uz Rīgu un atpakaļ. Ventspils mēra novērojumi liecina, ka pretimbraucošām automašīnām uz lielās šosejas bijušas grūtības izmainīties, bijis "jāapstājas un jāmēģina kaut kā izgrozīties".

"Mēs, protams, labi saprotam, ka vienā minūtē ceļu notīrīt nevar, bet, ja visā posmā, kad ceļš ir netīrs, no Rīgas līdz Ventspilij braucot, netiek satikta neviena tehnikas vienība, kas tīra ceļu, un tas ir vismaz vairāk nekā divu stundu brauciens, tas tikai norāda uz to, ka šajā saimniecībā valda pilnīgs bardaks," savās pārdomās dalījās Lembergs.

Lembergs griezies pie Satiksmes ministrijas valsts sekretāra ar pretenzijām par to, ka "Latvijas autoceļu uzturētājs" neuztur pienācīgā kārtībā vienu no galvenajiem Latvijas ceļiem. "Tas ir Paneiropas ceļš E-22, kas sākas Edinburgā un iet caur Ventspili un tālāk caur Rēzekni uz Maskavu," norādīja Lembergs, akcentējot, ka no Ventspils ir regulāra prāmju satiksme ar Zviedriju un Vāciju.

Neuzturot ceļu pienācīgā kārtībā, netiek ievēroti normatīvie akti un Latvijas starptautiskās saistības, savu viedokli pauda Lembergs. Viņš norādīja, ka šosejas rekonstrukcijā ir ieguldīti prāvi Eiropas struktūrfondu līdzekļi un Eiropas Komisija, viņaprāt, būtu tiesīga prasīt atmaksāt atpakaļ Eiropas struktūrfondu naudu, kas ieguldīta Latvijas ceļos, ja tie netiek uzturēti pienācīgā kārtībā.

Šādā situācijā būtu jāveic ceļa monitorings, norādīja Lembergs. "Ventspils nevar uzņemties ceļa kontroli visā Latvijā, jo mums tādu resursu nav un mēs arī negribam tam lielu naudu tērēt, bet vismaz Ventspils novada teritorijā līdz Talsu novada robežai, tas ir, līdz Spārei, mēs turpmāk veiksim monitoringu par ceļa stāvokli. Par katru gadījumu, kad ceļš nebūs pienācīgā kārtībā, informēsim Eiropas Komisiju un izvirzīsim pretenzijas. Ja to nevarēs izdarīt Ventspils pašvaldība vai brīvosta kā publiskas personas, tad to darīs Ventspils iedzīvotāji, bet šis bardaks ir jāizbeidz. Ja valstij ir īpašumā ceļi, tad tiem jābūt pienācīgā kārtībā," akcentēja Ventspils domes priekšsēdētājs.

Ventspils mērs arī norādīja uz problēmu, ka neviens īsti nekontrolē autoceļu uzturētāju darbu: "Vai kāds ir uzlicis administratīvo sodu par pienākumu neveikšanu kādai amatpersonai? Neviens! Kamēr būs tāda absolūta bezatbildība, tikmēr uz ceļiem būs ārkārtīgi lielas nekārtības un tie apdraudēs braucēju drošību un dzīvību."

Pēc Lemberga domām, kontroli varētu veikt Ceļu policija, jo tā ir citas ministrijas pakļautībā, un tās pienākums būtu kontrolēt ne tikai satiksmes noteikumu ievērošanu, bet kustības drošības pasākumus kopumā. "Kustības drošība ir atkarīga arī no tā, kā ir apsaimniekots ceļš, un tad attiecīgi varētu noformēt protokolus par ceļa neuzturēšanu pienācīgā kārtībā," rosina Lembergs.

"Protams, mēs visi saprotam - ja pa piecām stundām uzsnieg 20 centimetru sniega kārta, tad tā ir ārkārtēja situācija un to vienā stundā nevar notīrīt, bet katrā gadījumā ir jāpārbauda, cik tehnikas vienību strādā. Pie tam ir bijis tā, ka, piemēram, Ventspils novadā ir ļoti sasniedzis, savukārt ap Tukumu pilnīgi nekas nav snidzis. Tās tehnikas vienības taču var pārnest no Tukuma uz Ventspili vai, piemēram, Liepāju," norādīja Lembergs. Arī valsts nepieciešamības gadījumā varētu piesaistīt ceļu tīrīšanai privāto tehniku, kā tas tiek darīts Ventspilī, piebilda Ventspils mērs.

Ventspils mērs, būdams ZZS sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs, arī prognozē, ka situācija ceļu uzturēšanā uzlabosies, ja satiksmes nozare jaunajā valdībā būs ZZS atbildības joma: ""Vienotība" nav ieviesusi kārtību šajā jautājumā. Situācija ir būtiski pasliktinājusies. Pagājušajā gadā lietus lija, un [autoceļu uzturētāji] ir pieraduši, ka neko var nedarīt. Tas nav naudas jautājums, jo līdz novembrim, decembrim nekas nebija jātērē, tādējādi nauda tur ir palikusi pāri no pagājušā gada, un tagad sākas jauns finanšu gads. Tas ir tikai organizācijas jautājums."

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: