Aukstā laikā aicina būt piesardzīgiem

Neatkarīgi no ārējās vides temperatūras, cilvēka iekšējie termoregulācijas mehānismi nodrošina nemainīgu ķermeņa temperatūru. Ja organisms vairs nespēj pretoties aukstuma iedarbībai, sākas atdzišana vai pat nosalšana, kas nozīmē to, ka visos organisma audos notiek dziļas, neatgriezeniskas patoloģiskas pārmaiņas. Tāpat palēninās visi dzīvībai svarīgi procesi, īpaši asinsrite, un iespējama šūnu neatgriezeniska bojāeja. Vislielākais risks aukstā laikā gūt apsaldējumus ir maziem bērniem un gados veciem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar dažādām saslimšanām (cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, paaugstināts asinsspiediens), tāpat jāatzīmē personas bez noteiktas dzīvesvietas un cilvēkiem, kuri cieš no alkohola atkarības.

No aukstuma pasargās piemērots apģērbs un apdomīga rīcība

Pirmā pazīme, kas liecina, ka ķermenis zaudē siltumu ir drebuļi, kurus nevajag ignorēt un jāpalīdz organismam sasildīties. Mediķi aicina izvēlēties laikapstākļiem piemērotu, siltu, vēja un mitruma necaurlaidīgu apģērbu un apavus. Noteikti jāvalkā cepures, cimdi, turklāt vēlams izvēlēties tieši dūraiņus. Arī cilvēkiem, kuri izvēlas baudīt ziemas priekus vai sportot ārā, īpaša uzmanība jāpievērš, lai apģērbs būtu sauss. Ieteicams izvēlēties speciālu termoapģērbu, kā arī ņemt līdzi sausu maiņas apģērbu komplektu. Aukstā laikā strādājot ārā, periodiski vajadzētu iet iekštelpās sasildīties, kā arī lietot siltus dzērienus, kas nesatur alkoholu. „Mānīgs ir iespaids, ka alkohols palīdz sasildīties.

Taču tieši pretēji, alkohola ietekmē paplašinās asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo, līdz ar to pastiprinās siltuma atdeve un tiek veicināta ķermeņa atdzišana,” stāsta slimnīcas anesteziologs – reanimatologs, galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis. Zema ķermeņa temperatūra negatīvi ietekmē smadzeņu darbību un cilvēks var nesajust hipotermijas jeb atdzišanas iestāšanos.

Ja gūti ķermeņa apsaldējumi

Ķermeņa apsaldējumi rodas, kad aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, zemādas un muskuļu bojājumi. Apsaldējuma pazīmes ir bāla āda, sāpes, kas audiem sasalstot dziļāk, ātri samazinās. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, ausis, zodu, roku un kāju pirkstus. Apsaldējumus veicina mitrums, cieši apavi, ilgstoša stāvēšana, mazkustīgums, vējš. Kad apsaldējuma vieta tiek sasildīta, jūtamas stipras sāpes, pietūkums, var veidoties pūšļi ar šķidrumu. Cietušais jānogādā siltā vietā un apsaldētās ķermeņa daļās jāietin sausā apsējā. Jāatceras, ka apsaldēto ķermeņa daļu, nedrīkst masēt un berzēt, piemēram, ar sniegu. Pirmā palīdzība apsaldējumu gadījumā – cietušais jānogādā siltās telpās, jāatbrīvo no mitrām drēbēm un apaviem, jāsasedz ar siltām segām vai drēbēm, jādod dzert silts dzēriens, un jāmeklē medicīniskā palīdzība.

SVARĪGI!

Apsaldējumu gadījumā, jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Ja ir iestājies dzīvībai bīstams stāvoklis – samaņas traucējumi, plaši apsaldējumi – noteikti jāizsauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde!

Drošība uz ūdenstilpnēm

Tāpat mediķi aicina būt uzmanīgiem uz aizsalušām upēm un ezeriem, kur ledus biezums var izrādīties pa plānu, lai izturētu cilvēka svaru. Nokļūstot ūdenī, ķermeņa temperatūra pazeminās daudz ātrāk nekā gaisā, tādēļ pat dažas minūtes ledainā ūdenī var būt dzīvībai bīstamas.

Uzziņai:

• Viegla ķermeņa atdzišana – ja ķermeņa temperatūra ir virs 30 °C. Cilvēkam var būt drebuļi, koordinācijas traucējumi un palēnināta domāšana.

• Smaga ķermeņa atdzišana – ja ķermeņa temperatūra ir zem 30°C. Cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība un asinsspiediens, pavājināti refleksi, samaņas zudums.