Aizvadītais gads Latvijai nav bijis veiksmīgs - tādu viedokli šodien savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), akcentējot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē negatīvo ietekmi uz izpildvaras darbu, kavēšanos ES struktūrfondu naudas apguvē un valdības krīzi.
"Jāsaka, aizvadītais gads, pēc manām domām, Latvijai nebija veiksmīgs. Lielu robu Latvijas normālā pārvaldībā iecirta prezidēšana Eiropas Padomē, kas paralizēja izpildvaras darbu visos līmeņos. Jēga no tā bija ļoti maza," savu viedokli pauda Lembergs. Viņaprāt, daudzi nemaz neseko līdzi tam, kura ir prezidējošā valsts ES Padomē attiecīgajā laika periodā: "Tas īsti nevienam neinteresē. Tas ir tāds atavisms, nesaprotama politiska nodeva, bet tam ir lielas, kaitīgas sekas."
Latvijas prezidentūrai atvēlētais finansējums tika iztērēts Rīgā un būtu vērtējams kā zināms ieguldījums ekonomikā, bet tas neattiecas uz visu pārējo Latviju ārpus Rīgas, piebilda Ventspils mērs.
Pēc Lemberga domām, Latvija kā prezidējošā valsts arī nav parādījusi izpratni par globālajiem procesiem. "Šī gada globālā problēma no eiropiešu skata leņķa ir bēgļi. Normāli būtu bijis, ja Latvija kā prezidējošā valsts būtu pacēlusi bēgļu problēmu un piedāvājusi, kā risināt šo cilvēku problēmu pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, tai skaitā bēgļu nometnēs, piemēram, Turcijā un Libānā, un risinājumus cīņā ar kontrabandu, robežu nostiprināšanā, kontrolē, [bēgļu] identifikācijā, izvietošanā, uzņemšanā, atpakaļ sūtīšanā, kritērijos utt. Latvija neizdarīja absolūti neko, līdz ar to parādīja pilnīgu situācijas neizpratni - ka tā nejūt drēbi. Nav tās lielās, globālās domāšanas. Tas piestāv un ir pats par sevi saprotams sulaiņiem, bet tas nepiestāv suverēnai valstij," norādīja Lembergs.
"Pēc manām domām, tā [prezidentūra ES Padomē] ir liela Latvijas neveiksme. Īpaši tāpēc, ka būtiski tika apturēta normāla Latvijas pārvalde. Jo vairāk tas ir sāpīgi tāpēc, ka Eiropas 4,4 miljardu [eiro] apgūšana līdz ar to ir aizkavējusies - šobrīd jau vairāk nekā par to pusgadu. Šī valdības krīze to vēl vairāk aizkavē, un līdz ar to beigās mēs par kādu gadu atpaliekam," norādīja Lembergs.
Latvijas ekonomikas attīstība lielā mērā notiek, pateicoties tieši ES struktūrfondu naudai, uzsvēra Ventspils mērs. "Nākamajā gadā ir pārrāvums, un tas negatīvi ietekmēs Latvijas attīstību," viņš prognozēja.
"No otras puses, es teiktu, ka ES struktūrfondu tēriņu virzieni viena trešdaļa ir nelietderīgi un būtu pārskatāmi," atzina Lembergs, piebilstot, ka šiem noteikumiem savulaik piekritusi toreizējā premjera Valda Dombrovska (V) valdība. "Sekas mēs jutīsim vēl ļoti ilgi," rezumēja Lembergs.
LETA
Komentāri (0)