Droši vien katrs no mums kaut reizi dzīvē ir apcerējis jautājumu, kā kļūt par miljonāru? Diemžēl tikai retajam tas patiešām izdodas. Tomēr Ventspils reisā par tādu var kļūt jebkurš, kam autobusa stūrēšana ir ne tikai ikdienas darbs, bet arī sirdslieta.
Arī šogad uzņēmuma miljonāru klubiņš papildinājies ar trim jauniem biedriem: Aigo Korčaginu, Aivaru Valaini un Imantu Tropiņu – autobusu vadītājiem, kas Ventspils reisā pie stūres pieveikuši miljonu kilometru.
Pašvaldības SIA Ventspils reiss miljonāru klubiņš dibināts pirms četriem gadiem, kad tajā tika uzņemti pirmie seši biedri. Šobrīd tādu jau ir 15, un katram no viņiem ir savs stāsts par miljonu.
Dzīves sapnis – būt ceļā
Vizītkarte:
Aigo Korčagins
Pirmsākums Aigo miljonam meklējams tālajos padomju gados. Un, kā smaidot saka viņa māsa – nekas cits jau tur nevarēja sanākt kā tikai šoferis! Kā nekā tēvs 50 gadus strādājis šajā profesijā, bet Aigo pie autovadītāja tiesībām ticis, pateicoties dienestam padomju armijā.
Līdzīgi kā daudzi padomju jaunieši, arī Aigo sapņoja ceļot, redzēt pasauli un izrauties no pelēcības, ko solīja tā laika dzīve. Ar autobusu tolaik nekur tālu aizbraukt nevarēja, tāpēc sapni par svešām zemēm varēja piepildīt, strādājot uz kuģiem. Un Aigo izvēlējās kļūt par pavāru, cerot, ka pēc skolas beigšanas izdosies nokļūt uz kāda tālbraucēja kuģa. Taču dzīve sakārtoja visu pēc sava prāta, un, lai gan kādu laiku strādāts arī ostā (vismaz kaut kas ar jūru saistīts!), nekur tālu aizkuģot gan neiznāca.
Pēc profesijas iegūšanas kādu laiku viņš strādājis toreiz populārajā Ventspils kafejnīcā Kurzeme par pavāru, kur bija ne tikai jāgatavo, bet arī jāpalīdz kolēģēm izcilāt smagos katlus. Šis darbs piesēja vienai vietai, tāpēc tika nolemts meklēt ko citu, sirdij tuvāku, ko tādu, kur varētu būt kustībā.
Autobuss – tā ir daļa no manis
Vizītkarte:
Aivars Valainis
Aivars ir autobusa vadītājs, kurš pie stūres pirmoreiz sēdies, būdams tikai septiņus gadus vecs. Tā bija mīlestība uz mūžu. Viņam autobuss ir otrās mājas, daļa no paša, tāpēc brīdī, kad vecais busiņš bija jānomaina pret jaunu, gribējies to samīļot un pat kāda asara nobirusi, jo tas kļuvis gandrīz vai par ģimenes locekli. Kad mamma jautājusi, ko viņš mācīšoties pēc skolas beigšanas, Aivars atbildējis: «Neko nemācīšos. Būšu šoferis!»
Viņš ar prieku atceras, ka, mācoties Kuldīgas 1. vidusskolā, visvairāk laika pavadījis autoapmācības klasē.
Pēc skolas – armija, tad darbs kolhozā Blāzma, kur sācis pārvadāt arī pasažierus. Kopā ar savu tagadējo darba kolēģi Aivaru Minalgo viņi krustām šķērsām izbraukuši bijušo Padomju Savienību. Vēlāk, jau strādājot Ventspils reisā, būts gan tālajā Barselonā, gan Dubrovnikā, gan daudzās citās vietās. Uz jautājumu, kas visvairāk paticis tālajos braucienos, Aivars atbild – kalni! Tie fascinē, jo divu vienādu nav (tāpat kā pasažieru!). Pat viena un tā pati ainava katru reizi šķiet savādāka. Līdzīgi ir ar mūziku – divreiz vienādi nenodziedāsi un nenospēlēsi.
Ar nelielu nožēlu Aivars atzīst, ka darbs paņem viņu visu un brīvā laika tikpat kā nav, tāpēc arī jaunības aizraušanās – muzicēšana – palikusi novārtā, tomēr atmiņas par to laiku vēl aizvien patīkami silda.
Lai ko sasniegtu, jābūt pacietīgam
Vizītkarte:
Imants Tropiņš
Uzņēmumā viņš ir kā universālais kareivis – vienmēr gatavs palīdzēt. Nav izvēlīgs – kādu autobusu dod, ar tādu brauc. Ja pārējie miljonāri vairāk vai mazāk bijuši uzticīgi vienam autobusam, tad viņam nav autobusa–favorīta, toties pieder savdabīgs rekords, jo viņš uzņēmumā braucis ar 67 dažādiem autobusiem. Imants saka, ka vadīt autobusu ir viņa bērnības sapnis. Tā kā bieži iznācis pārvietoties ar autobusu, viņš vērojis un brīnījies, kā viens cilvēks varot tikt galā ar tādu milzeni! Arī viņa onkulis visu mūžu esot bijis šoferis, un tas noteikti ietekmējis profesijas izvēli.
Sapņa piepildījums gan nācis pakāpeniski. Pēc skolas beigšanas strādājis par pastnieku, kontrolieri energokontrolē, celtnieku. Pēc dienesta armijā sācis strādāt par smagās mašīnas šoferi, bet nu jau vairāk nekā 20 gadus viņa ikdienas darbs saistīts ar pasažieru pārvadājumiem, kuros gadās arī pa kādam kuriozam. Piemēram, reiz kāds pasažieris iekāpis autobusā Ventspils centrā un vēlējies nopirkt biļeti līdz Ventspilij. Kad Imants skaidrojis, ka te jau ir Ventspils, pasažieris izbrīnīts uz viņu palūkojies un nošūpojis galvu: «Ko jūs, šoferīt, tas nav iespējams!» Viss, protams, beidzies labi, bet pasažieri mēdz būt dažādi...
Bērnības sapnis ir piepildīts. Imants atzīst, ka dzīvē neviens viņu īpaši nav atbalstījis un viss, ko izdevies sasniegt, ir paveikts tikai paša spēkiem – ar gribu, centību un neatlaidīgu darbu.
Vizītkarte: 2016. gads
Paveiktais un nākotnes ieceres
Pašvaldības SIA Ventspils reiss nākotnes vīzija ir saistīta ar Eiropas prasībām un standartiem, lai nodrošinātu augstas kvalitātes, drošu un videi draudzīgu pakalpojumu. Tāpēc jauni autobusi ir uzņēmuma prioritāte jau kopš 2000. gada, kad Ventspils reiss rīkojās ļoti drosmīgi un iegādājās 43 pilnīgi jaunus Mercedes Benz autobusus. Turpmāk autoparka atjaunošana veikta regulāri un gādāts par to, lai tehnika atbilstu visaugstākajiem drošības standartiem un būtu aprīkota ar modernām tehnoloģijām.
Līdz šim veiksmīga sadarbība bijusi ar SIA Domenikss, kas 2015. gadā piegādāja septiņus mazas ietilpības pilsētas maršrutu autobusus un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nodrošināja arī tehniskā personāla un autobusu vadītāju apmācību. Aizvadītajā gadā, iegādājoties pirmos divus SETRA autobusus, uzsākta sadarbība arī ar SIA M.E.LAT – LUX. Pakāpeniska autobusu parka atjaunošana turpināsies arī 2016. gadā, kad plānots iegādāties 6–7 dažādus jaunus autobusus.
Izcīnot uzvaru Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) 19. veselības spartakiādē 2015. gadā, uzņēmums ieguva gandrīz vai ekskluzīvas tiesības Ventspilī organizēt 20. – jubilejas – spartakiādi. Tā vienlaikus ir gan atbildība, gan gods, gan iespēja parādīt, ka uzņēmums prot ne tikai sniegt kvalitatīvu pakalpojumu pasažieriem, bet arī nodrošināt labu un pilnvērtīgu atpūtu kolēģiem.
Aizvadītajā gadā bez jau minētās uzvaras spartakiādē Ventspils reiss saņēmis arī vairākus augstus valsts mēroga novērtējumus: trešo gadu pēc kārtas izcīnījis Drošākā Latvijas pasažieru pārvadātāja titulu un atzīts par ģimenei draudzīgu komersantu, kā arī sasniedzis Ilgtspējas indeksa zelta līmeni (iepriekšējos divus gadus – sudrabs). Minētie sasniegumi nav uzskatāmi par nejaušību. Tas, ka atzinības saņemtas vairākus gadus pēc kārtas, liecina par mērķtiecīgu darbu, pārdomātu personāla politiku un darbinieku profesionalitāti.
Atskatoties uz 2015. gada sasniegumiem, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis saka: «Grūti izvērtēt, kura no saņemtajām balvām ir vērtīgāka. No profesionālā viedokļa – Drošākais pārvadātājs, bet no atpazīstamības viedokļa un mēroga – Ilgtspējas indekss. Svarīgi ir arī tas, ka mūsu darbu novērtē ne tikai nozares ietvaros, bet daudz plašākā mērogā – Labklājības ministrijā, Tieslietu ministrijā un citur. Tas liecina, ka esam pamanāmi un atpazīstami arī ārpus savas nozares.»
Komentāri (0)