Ja valdības veidošanas sarunās kāds apgalvo, ka "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa nav piemērota premjera amata kandidāte, šis viedoklis ir jāspēj saprotami argumentēt, bet nedrīkst vadīties no savstarpējas personīgās nepatikas, - tā šodien savā iknedēļas preses konferencē, komentējot valdības veidošanas sarunas, atzina Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lai gan "Vienotība" nosaukusi Āboltiņu par iespējamo Ministru prezidenta kandidāti, labi apzinoties, ka nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nebūtu gatava atbalstīt Āboltiņas valdību, Lembergs nedomā, ka ar šādu soli "Vienotība" faktiski atsakās no privilēģijas uz premjera amatu.
"Jautājums ir, kāpēc Solvita Āboltiņa nepatīk nacionālajai apvienībai? Vai tāpēc, ka starp Āboltiņu un [Saeimas priekšsēdētāju Ināru] Mūrnieci (VL-TB/LNNK) pastāv abpusēja, neiecietīga nepatika un vēl kaut kādas patikas un nepatikas, kuras valstiskās lietās būtu jānoliek malā?" retoriski jautāja Lembergs.
"Pēc manām domām, ja kāds saka, ka Solvita Āboltiņa neder, tad jābūt saprotamai argumentācijai. Par jebkuru kandidātu jābūt saprotamai argumentācijai. Āboltiņa vēl pagaidām nav izteikusi, ko un kā viņa domā darīt. Neuzklausot viņu, noraidīt - manuprāt, tas ir stipri totalitāri."
"Es neteikšu, ka manī nav šaubu [par Āboltiņas kandidatūru]. Es tikai saku, ka vajag dot cilvēkam un "Vienotībai" iespēju izteikt viedokli un argumentus un tad tikpat argumentēti atbildēt," uzsvēra Lembergs.
"Vienotības" paziņojums par iespējamo Āboltiņas virzīšanu Ministru prezidenta amatam Lembergam neesot bijis pārsteigums: "Tāpat arī nav pārsteigums, ka Solvitai Āboltiņai nav simtprocentīga atbalsta partijā un nav arī simtprocentīga atbalsta frakcijā. Tas arī nekas jauns nav."
Tomēr "Vienotības" paziņojums par Āboltiņas iespējamo virzīšanu nenozīmē, ka ZZS vairs nedomā par sava kandidāta nosaukšanu, norādīja Lembergs.
"Spēkā ir gan tas, ka Valsts prezidents ir nosaucis termiņu līdz šī gada beigām, gan arī, protams, ļoti vēlams būtu, lai 28.decembrī ZZS varētu nosaukt savu iespējamo premjera kandidātu, bet tikpat svarīgi, ja ZZS nosauc savu premjera kandidātu, zināt, kā nākamā iespējamā valdošā koalīcija, kas sastāvētu no "Vienotības", nacionālās apvienības un ZZS, plāno risināt tos vai citus problēmjautājumus," atzina Lembergs.
"Mani personīgi un partiju "Latvijai un Ventspilij" interesē, ar ko "Vienotības" valdības darbs, ja to vadīt tiks uzticēts Solvitai Āboltiņai, pēc formas un satura atšķirsies, piemēram, no [Laimdotas] Straujumas (V) vadītās valdības darba," atzina Ventspils mērs.
"Mani interesē konkrētas lietas, un līdz ar to ir nepieciešamas konsultācijas. Es esmu ierosinājis ZZS, ka nepieciešams identificēt tos iespējamos domstarpību, problēmu un reformu jautājumus, kādi varētu rasties valdības darba gaitā - vai tā būtu ZZS vai citas partijas premjera valdība. Līdz tam, kad tiek pausts atbalsts tam vai citam premjera kandidātam, ir jābūt skaidrībai, kā to vai citu problēmu valdība plāno risināt un vai koalīcijā šajā jautājumā ir vienots viedoklis, bet, ja nav vienota viedokļa, kā tādā gadījumā darīt," norādīja Lembergs.
Ventspils mērs minēja vairākus problēmu jautājumus, kas, viņaprāt, būtu jāpārrunā līdz jaunās valdības apstiprināšanai.
"Piemēram, "Vienotība" uzskata, ka Latvijai precīzi jāpakļaujas un jāpilda Eiropas Komisijas, Vācijas, Zviedrijas un citu valstu prasības attiecībā uz bēgļu uzņemšanu. Savukārt ZZS par šādu pieeju ir vairāk pret nekā par, un katrā gadījumā nav par uzņemamo [bēgļu] skaita paplašināšanu. Savukārt nacionālā apvienība, kā mēs zinām, ir vispār pret [bēgļu] uzņemšanu," norādīja Lembergs. Viņaprāt, jau tagad būtu nepieciešams vienoties par nākamās valdības nostāju šajā jautājumā, ja Eiropas Komisija lems palielināt katrā valstī uzņemamo bēgļu skaitu. "Premjeram ir jāzina, ar ko viņš var rēķināties. Ja ir pārliecība, ka viņš nekur nevarēs dēties kā premjers un viņam vajadzēs piekāpties Eiropas diktātam un piekrist uzņemt tūkstoti, divus, trīs vai desmit tūkstošus [papildu bēgļu], un viņam koalīcijas atbalsta nebūs, tad premjera kandidātam ir jāpasaka: tā kā mums nav šajā jautājumā vienota viedokļa, es par tādas valsts valdības vadītāju neiešu," savu redzējumu par to, kā vajadzētu rīkoties premjera kandidātam, pauda Lembergs.
"Arī par pašvaldību skaita reformu ir acīmredzamas domu atšķirības, piemēram, starp ZZS un pārējiem koalīcijas partneriem, un atkal tas jautājums ir jādiskutē. Jābūt pilnīgai skaidrībai," norādīja Ventspils domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka šādi diskutējamie problēmjautājumi varētu būt arī, piemēram, izmaiņas pedagogu finansēšanas jautājumā vai nepieciešamība reformēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu.
"Tāpēc arī ZZS ietilpstošās partijas ir aicinātas izteikt, kuri varētu būt šie būtiskie problēmu, diskutablie un reformu jautājumi. Par katru no tiem nepieciešams izrunāt, pirms vienojas par premjeru," savu viedokli pauda Lembergs. Tas, pēc Ventspils mēra domām, ir nepieciešams, lai pēc valdības izveidošanas un valdības deklarācijas un rīcības plāna apstiprināšanas neatklātos krasas viedokļu atšķirības un nesāktos asas vārdu apmaiņas koalīcijas partneru starpā.
LETA
Komentāri (0)