Situācijā, kad Eiropā ieplūst bēgļu straumes, pasaulē notiek teroristu uzbrukumi, īpaši svarīgi ir drošības pasākumi, ko realizē katra valsts atsevišķi un visas kopā. Par drošības jautājumiem uz Latvijas valsts robežas, arī tās šķērsošanas vietās, no kurām viena ir Ventspils osta, stāsta Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes priekšnieks pulkvedis Olevs Zutis.
Kuģu kontrole
Viena no Ventspils pārvaldes robežsargu, kuru kontroles rajonā ietilpst ne tikai Ventspils, bet arī Liepājas, Mērsraga, Rojas un Pāvilostas osta, atbildības jomām ir pārbaužu veikšana uz ienākošajiem un izejošajiem kuģiem. Robežu šķērsošanas vietas ir atvērtas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Tāpēc dienestu Robežsardzē organizē maiņās.
Viens no būtiskākajiem nosacījumiem robežsargu dienestā ir analizēt riskus gan katrā robežšķērsošanas vietā atsevišķi, gan valstī kopumā.
Robežpārbaudi veic katram kuģim no trešajām valstīm – tiek piemērotas dažādas pārbaudes pakāpes, vadoties no konkrētā brīža aktuālajiem riskiem. Šos kuģus pārbauda gan ienākot, gan izejot no ostas.
Kuģiem, kas Ventspils ostā ienāk no Šengenas zonas valstīm, imigrācijas kontroli veic izvēles kārtā. Šis nosacījums attiecas arī uz prāmjiem, kas kursē starp Ventspili un Zviedriju. Tomēr arī šajos gadījumos ir ļoti būtiski izvērtēt riskus, jo Eiropas Savienība un Šengenas zona ir viena kopējā telpa, kurā pārbaudes uz iekšējām robežām netiek veiktas. Personas, kas šķērsojušas Šengenas ārējās robežas, brīvi var pārvietoties Eiropas Savienības valstīs. Mūsdienās ir aktuāls bēgļu jautājums, nav noslēpums, ka šīs ļaužu masas grib nokļūt galvenokārt divās valstīs: viena no tām ir Vācija, otra – Zviedrija. Tā kā Ventspils ostā viens no prāmja maršrutiem ved uz Zviedriju, arī pie mums pastāv zināmi riski, ko Robežsardze apzinās. Ņemot vērā tos un citu informāciju, izvēles kārtā veic ceļotāju pārbaudi. Šādos gadījumos tiek iesaistīti arī kinologi ar dienesta suņiem.
Raksturīgākie pārkāpumi
Raksturīgākie pārkāpumi Ventspils un Liepājas ostā ienākošajiem kuģiem ir apkalpes un pasažieru nesakārtotie ceļošanas dokumenti – pasēm beidzies derīguma termiņš, nav vīzas, ceļošanas dokuments nav atzīts Latvijas Republikā, kas liedz tiem nokāpt krastā kuģa stāvēšanas laikā ostā.
Arī uz prāmjiem nereti sastop personas ar nesakārtotiem dokumentiem – pasei beidzies derīguma termiņš, tā nozaudēta vai nav paņemta līdzi. Pārkāpumus konstatē arī transporta jomā: automašīnām nav veikta tehniskā apskate, nav apdrošināšanas polises vai ir liegums vadīt transporta līdzekli. Ir gadījumi, kad atklāti viltoti dokumenti – elektroniskās identifikācijas kartes, transporta līdzekļa vadīšanas apliecības.
Šī gada sākumā robežsargi atklāja nelegālu kravu – transformatoros noslēptus 3,5 miljonus cigarešu. Arī narkotikas bieži parādās uz prāmjiem. Taču šie gadījumi nav saistīti ar lielu narkotiku kravu pārvadāšanu – narkotiskās vielas, ko kinologi ar suņiem atklāj, ir pasažieru bagāžā pašu lietošanai.
Nelegālie migranti nav konstatēti
Ventspils pārvaldes robežkontroles rajonā nav bijuši gadījumi, kad nelegālie ieceļotāji ar prāmjiem vai citiem kuģiem būtu mēģinājuši nokļūt Zviedrijā. Ūdens ceļš ir grūts – notiek nopietnas kontroles. Izdevīgāk, protams, ir pārvietoties pa sauszemi, apejot robežšķērsošanas legālās vietas un tādējādi nokļūstot vēlamajā galapunktā.
Tomēr Robežsardzes uzmanība nemazinās – nevar zināt, kādas personas nekontrolētajā bēgļu plūsmā caur Eiropas Savienības ārējo robežu Grieķijā ir nonākušas Eiropā. Plūsma ir milzīga, tajā var iefiltrēt arī cilvēkus, kuri apzināti grib nodarīt ļaunumu. Notikumi Francijā, arī uzspridzinātā Krievijas pasažieru lidmašīna atgādina, cik bīstama un saspringta ir situācija pasaulē. Tāpēc robežsargi ļoti rūpīgi strādā, izmantojot informācijas sistēmas, lai laikus atklātu šādus cilvēkus.
Situācija pastiprina modrību
Šī gada laikā ir mainījusies situācija visā Valsts robežsardzē. Valsts austrumu robežu cenšas šķērsot nelegālie imigranti, it īpaši no Vjetnamas, lai nokļūtu Eiropā. Viņu laimes zeme ir Polija, kur jau izveidojusies ievērojama vjetnamiešu kopiena. Valsts drošība šobrīd ir prioritāte, tāpēc šogad valdība ir pieņēmusi lēmumu par finansējuma piešķiršanu austrumu robežas sakārtošanai. Ir uzsākta žoga celtniecība, taču tas nav tikai žogs, kas atrisinās problēmu. Tas ir komplekss risinājums, kurā žoga elementi apvienoti ar videonovērošanas un sensoru sistēmām, sakārtotu infrastruktūru, 12 metru platu robežas joslu, izbūvētiem pievedceļiem, kas ļaus robežsargiem ļoti ātri reaģēt uz notikumiem. Taču šobrīd situācija uz austrumu robežas ir apgrūtināta, ņemot vērā, ka šī robeža nav aprīkota tā, kā tam vajadzētu būt.
Savukārt Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes robežkontroles rajonā situācija ir mierīga, ar zemu apdraudējuma pakāpi. Šāds vērtējums izskanēja televīzijā, raidījumā 1:1 iekšlietu ministra Riharda Kozlovska sacītajā. Neskatoties uz minēto, Robežsardze modrību nezaudē. Tā ļoti rūpīgi seko līdzi prāmju kustībai, pasažieru sarakstiem – veic preventīvu darbu, lai kontrolētu situāciju un nepieciešamības gadījumā attiecīgi arī reaģētu.
Robežsargi atbild ne tikai par valsts robežas apsardzību, bet arī par imigrācijas kontroli valsts iekšienē. Ir labi apmācīts personāls, kurš, izmantojot informācijas sistēmas, seko ārzemnieku uzturēšanās un darba atļauju termiņiem. Ja kāds pārkāpj noteikto termiņu, strādā bez darba atļaujām, robežsargu uzdevums ir šos cilvēkus atrast un pieņemt noteiktajā kārtībā atbilstošus lēmumus.
Sadarbība brīvostā
Reizi ceturksnī notiek Ventspils brīvostas konsultatīvās padomes sēde, kurā piedalās gan ostas pārstāvji, gan to institūciju pārstāvji, kas atbild par drošību ostā: apsardze, policija, ugunsdzēsēji, robežsargi utt. Sēdēs tiek izskatīti aktuālie jautājumi, kas skar Ventspils ostu no dažādiem, tai skaitā drošības aspektiem. Ostā ienāk daudz bīstamu kravu, arī to kontrole veido kopējo drošību. Šīs sanāksmes ir ļoti vērtīgas, jo garantē svarīgas informācijas apmaiņu.
Ventspils ostā ir dislocēts Valsts robežsardzes kuģis RK-20 Rānda, vasaras navigācijas sezonā tam pievienojas vēl četri Robežsardzes kuteri, kuri nodrošina kārtību un drošību ostas akvatorijā un Latvijas teritoriālajos ūdeņos 12 jūras jūdžu attālumā no krasta.
Ventspils ir aktīva pilsēta, kurā notiek daudz dažādu pasākumu. Pašvaldībai ir izveidojusies laba sadarbība ar Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldi, kura aktīvi sniedz atbalstu šādos pasākumos, nodrošinot kārtību un cilvēku drošību uz ūdens. Nepieciešamības gadījumā robežsargi aktīvi iesaistās arī cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos jūrā.
Prāmju terminālī notiek dokumentu pārbaude – robežsargi atbild ne tikai par valsts robežas apsargāšanu, bet arī par imigrācijas kontroli valsts iekšienē.
Pārmeklēt automašīnas ir Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes kinoloģijas nodaļas suņu uzdevums – trīs no tiem dien Ventspilī, trīs – Liepājā. Dzīvnieka oža ir 200 reizes jutīgāka par cilvēka – tāpēc suņi ir neatsverami palīgi darbā.
Komentāri (0)