Trešajā ceturksnī darba samaksa augusi par 7,3% līdz 829 eiro

Salīdzinot ar iepriekšējā gada 3.ceturksni, tā palielinājās par 7,3%, apsteidzot gada pieauguma tempu šā gada pirmajā ceturksnī (6,2%) un otrajā ceturksnī (6,4%), informē CSP.

Straujāk algas palielinājās privātajā sektorā - par 8,3% gada laikā, sabiedriskajā sektorā kāpums bija par 5,4%. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 811 eiro, sabiedriskajā sektorā - 863 eiro, bet vispārējās valdības sektorā - 815 eiro.

Bruto darba samaksas fonds 2015.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada atbilstošo periodu, palielinājās par 8% jeb 136,8 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,7% jeb 5000.

Šogad 3.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 611 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas - par 8,2%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada janvāra. No gada sākuma par 12,5% auga valstī noteiktā minimālā alga - no 320 līdz 360 eiro, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

Šā gada 3.ceturksnī reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kritumu par 0,1%, gada laikā pieauga par 8,3%, kas veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju.

Šogad 3.ceturksnī vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, tirdzniecībā, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

Šogad 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada 3.ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Gada laikā lielāks algu kāpums bija nozarēs, kur atalgojums bija zemāks par vidējo darba samaksu valstī: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē kāpums par 10,6%, nekustamo īpašumu nozarē - par 10,5%, būvniecībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 9,3%, tirdzniecībā - par 9% un apstrādes rūpniecībā - par 8,8%. Izmitināšanas un ēdināšanas, tirdzniecības, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds gada laikā pieauga, kamēr pilnas slodzes darbinieku skaits saruka.

LETA