Šodienas pedagogu streika laikā neviens nav aizdomājies, ka bērniem ir tiesības iegūt izglītību un vecākiem ir tiesības gūt pārliecību, ka ar bērniem viss ir kārtībā un viņi tiek pieskatīti, uzskata bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Viņaprāt, šis streiks nebeigsies ne ar ko, tomēr, ja nākamreiz tiks lemts par atkārtota streika rīkošanu, tas var novest pie diezgan nopietnām sekām. Proti, notiek spēlēšanās ar Satversmes 112.pantu, kas garantē tiesības uz izglītību. Tas nozīmē, ka pēc nākamās reizes var sekot tiesu darbi vai nu pret skolām, vai arī pret Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. "Skolas ir bērniem, nevis pedagogiem. Ja pedagogi var strādāt arī citur, tad bērni nevar izvēlēties alternatīvu," norādīja Ķīlis.
Situācijai nonākot līdz streikam, nav arī padomāts par to, ko tas nodara Latvijas ekonomikai - pedagogi nestrādā, taču alga viņiem tiks maksāta, kā arī daudzi bērnu vecāki šajā dienā nevar atrasties savās darbavietās, jo ir jāpieskata bērni - arī no tā, pēc Ķīļa domām, cieš ekonomika. Viņam pašam ir zināmi vairāki cilvēki, kuriem saistībā ar neatrašanos darbā ir radušās problēmas.
"Šī diena nodokļu maksātājiem izmaksā 1,5 miljonus eiro," pauda Ķīlis, aicinot aizdomāties, kurš kompensēs izmaksas tiem vecākiem, kuri pieskata bērnus un nevar atrasties darbā.
Ķīlis uzskata, ka streiks nav labākais risinājums tik ilgstošām sarunām, kādas valdībai bijušas ar pedagogiem. "Ja laikā, kad biju ministrs, man pārmeta, ka es nesarunājos, tad tagad divus gadus ilgušo sarunu rezultāts ir streiks," bilda bijušais politiķis. Tas esot apliecinājums, ka šis tomēr nav pareizais ceļš un lēmumus nedrīkst novilcināt un nerisināt jautājumu. Šāda pozīcija no valdības puses esot ne īpaši atbildīga. Tāpat viņš kritiski vērtē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pozīciju, situāciju tikai komentējot, nevis uzdodot sasaukt valdības ārkārtas sēdi, kurā jautājumu atrisināt.
Jau ziņots, ka šodien paredzētajā streikā piedalās 905 izglītības iestādes. Streikā piedalās gan vispārizglītojošās skolas, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan sporta skolas, gan internātskolas, gan arī augstskolas un zinātnes iestādes.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) izvirzīs divas prasības. Pirmkārt, novirzīt rezervētos deviņus miljonus eiro jau esošo noteikumu pilnveidei, lai uzlabotu darba samaksas nosacījumus visiem nozarē strādājošajiem, īpaši uzsverot pirmsskolas, mazo skolu, atbalsta personāla stāvokļa uzlabošanas nepieciešamību, kā arī pilnveidot pedagogu darba samaksas jauno modeli, ņemot vērā LIZDA priekšlikumus. Otrkārt, arodbiedrība prasīs nodrošināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.
LETA
Komentāri (0)