Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā 18 gadu laikā sarucis par 16,8%

Šādu samazinājumu ietekmējis iedzīvotāju skaita kritums.

Savukārt ekonomiski aktīvo jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem 20 gadu laikā ir samazinājies uz pusi, bet ekonomiski neaktīvo jauniešu skaits - par piektdaļu.

Ekonomiskās krīzes laikā - no 2008. līdz 2010.gadam - no visām iedzīvotāju grupām jauniešu bezdarba līmenis pieauga visstraujāk - par 22,6 procentpunktiem, kā arī tas joprojām ir ļoti augsts un 2014.gadā tas bija 19,6%.

Kā norāda CSP speciālisti, lai gan kopš 2011.gada Latvijā ir vērojama ekonomiskā izaugsme, tomēr nodarbinātības līmenis arvien nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni.

Kā liecina dati, augstākais nodarbinātības līmenis 20 gadu laikā bija sasniegts 2008.gadā, kad nodarbināti bija 62% iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā. Salīdzinājumam - 2014.gadā nodarbinātības līmenis bija 59,1%.

Vīriešu nodarbinātības līmenis ekonomiskās lejupslīdes laikā samazinājās straujāk nekā sievietēm, taču situācijai darba tirgū pakāpeniski uzlabojoties, vīriešu nodarbinātības līmenis pieaug ātrāk nekā sievietēm.

Līdz ar pensijas vecuma palielināšanos ir vērojams arī nodarbināto iedzīvotāju vidējā vecuma pieaugums. Ja 1996.gadā vidējais nodarbinātā vecums bija 39,5 gadi, tad 2014.gadā - 42,3 gadi.

Izmaiņas ir vērojamas arī nostrādāto stundu dinamikā - ja 2002.gadā nodarbinātie pamatdarbā faktiski vidēji nedēļā strādāja 41,9 stundas, tad 2014.gadā vairs tikai 38,6 stundas.

Tāpat pēdējo 20 gadu laikā zemākais bezdarba līmenis bija 2007.gadā (6,1%), taču ekonomiskās lejupslīdes laikā tas strauji pieauga un joprojām saglabājas salīdzinoši augsts un pērnajā gadā šis rādītājs bija 10,8%.

LETA