Zinātniekus satrauc grunts traļu ietekme Baltijas jūrā

Šīs augstskolas Jūras zinātņu un tehnoloģiju centra speciālisti kopš pagājušā gada veic pētījumus, lai noteiktu, kā tralēšana ietekmē jūras dibena dzīvotnes un zivju barības resursus. Apsekojot jūras dibenu ar tālvadības zemūdens robotu palīdzību, noskaidrots, ka grunts traļi, kurus izmanto mencu un bušu zvejai, atstāj jūras dibenā līdz pat 0,35 metrus dziļas un četrus metrus platas vagas, bet to uzvandītā grunts pilnībā pārklāj šo vagu malas, aprokot visus jūras dibena iemītniekus - vēžveidīgos, moluskus un citus organismus, kas minētajām zivju sugām ir svarīgs barības avots.

Taču visvairāk lietuviešu pētniekus pārsteigušas agrāk nepamanītas grunts tralēšanas sekas - šajās traļu atstātajās vagās novērotas bālganas nogulas, kas liecina, ka tur vairojas Beggiatoa ģints baktērijas, kuras pārtiek no sērūdeņraža un uzskatāmas par bezskābekļa vides indikatoru.

Kā pastāstījis Jūras zinātņu un tehnoloģiju centra vecākais pētnieks Darjus Daunis, šāda bezskābekļa vide parasti raksturīga vietām, kur jūras dziļums pārsniedz 100 metrus.

"Mēs nekur pasaulē neesam redzējuši, ka tādās traļu atstātās bedrēs būtu bezskābekļa vide ar sērūdeņraža perēkļiem. Mēs nevaram izskaidrot, kā un kādēļ tas notiek, jo tāda parādība vēl nekur nav novērota," viņš atzinis. "Beggiatoa baktērijas ir piesārņotas vides indikators. Visa fauna pielāgojusies dzīvei vidē, kur ir skābeklis. Ja tā nav, viss iznīkst, un arī zivīm nav barības. Šīs teritorijas paliek kā neapdzīvojami tuksneši jūras dibenā."

"Centīsimies noskaidrot, kādēļ veidojas šādas bezskābekļa teritorijas un cik ilgi tās saglabājas, jo pagaidām nekur zinātniskajā literatūrā neesmu atradis informāciju par tādu parādību," piebildis pētnieks.

LETA