Neziņa par mūzikas skolu nākotni

Pirms diviem mēnešiem uzsāktās reformas mērķis, kā skaidro Kultūras ministrijā, kuras pakļautībā ir mūzikas un mākslas skolas, ir samazināt teorētisko stundu īpatsvaru, liekot uzsvaru uz kolektīvo muzicēšanu. Ir izveidots jauns mācību priekšmets Mūzikas valoda, bet metodiskie materiāli būs gatavi tikai gada nogalē, paralēli notiek arī pedagogu apmācība.

Reformas noslēgumā (2014. gadā) skolās paredzēts īstenot divas programmas – pamata (no 1. līdz 4. klasei) un pilno programmu. Pirmā nodrošinātu pamatiemaņu apgūšanu mūzikā, bet otro (no 5. klases) varēs apgūt pēc zināšanu un prasmju pārbaudes.

Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis spriež, ka šobrīd viss nav ideāli, bet saturiski kaut kas jāmaina bija. Viņš neuzskata, ka iecere par divām programmām šajā izglītības posmā ir slikta, jo ne visi, kas sāk mācīties mūziku, to vēlāk izvēlas kā profesiju.

Pieredze liecina – tikai 10% no visiem mūzikas skolas absolventiem turpina mācīties vidusskolā. Arī sākumposmā samazinātais teorētiskais kurss vērtējams pozitīvi, jo mazajiem bērniem galvenais ir tieši muzicēšana, un teoriju lielākā apjomā viņi varēs apgūt, ja izvēlēsies mācīties tālāk.

Praktisko stundu samazinājums gan vērtējams negatīvi, bet Ventspilī pašlaik strādā pēc vecajam programmām. Arī Piltenē un Ugālē direktori pagaidām nesteidzas akreditēt jaunās programmas, lai gan ministrijas ierēdņi piedraudējuši ar finansējuma nepiešķiršanu.

Ugāles mūzikas un mākslas skolas direktore Rasma Petmane uzskata, ka instrumentu spēles samazināšana nav pieļaujama, jo pamatus ieliek tieši mazajās klasītēs. Tam piekrīt Piltenes mūzikas skolas direktore Antra Šķēle: «Sākot mācīties kādu instrumentu, svarīga ir regularitāte.» Viņa domā – nekādā gadījumā nedrīkst likvidēt klavierstundas, kā to jau izdarīja ar izvēles instrumentu spēli.

Ventspils Mākslas skolā izmaiņas notika jau šā gada sākumā. Tā kā tai finansiāli palīdz pašvaldība, skola var atļauties piedāvāt paplašinātu programmu, uzsver direktore Sanda Jaunbelzēja, turklāt šobrīd esot vairāk iespēju variēt. Audzēkņi gan mazliet zaudē tādēļ, ka pasniedzējiem jāstrādā ar lielākām grupām un mazāk atliek individuālajam darbam.

Šīm profesionālās ievirzes skolām ir arī salīdzinoši mazāks valsts finansējums skolotāju algām. Vispārizglītojošās skolas saņēma papildu līdzekļus šim mērķim, bet mūzikas un mākslas skolās skolotāji joprojām par likmi saņem 240–255 latus. Turklāt uz Piltenes un Ugāles skolām pasniedzēji brauc ne tikai no Ventspils, bet arī no Talsiem, Valdemārpils, Rīgas, un ceļa izdevumi jāsedz pašiem.

Kā bilst Petmane, radošie cilvēki savu darbu zināmā mērā uztver kā misiju, un valsts ar to spekulē – paļaujoties uz entuziasmu, grib panākt rezultātu ar minimāliem līdzekļiem. Tomēr visi uzrunātie ir optimistiski – pilteniekiem un ugālniekiem, cik var, palīdz novada dome, bet ventspilnieki prot sabalansēt naudu starp mazajām un vidusskolas klasēm.

«Jāstrādā, nevar nolaist rokas,» pārliecināta Petmane, bet Šķēle piebilst: «Priecājamies par to, ko šobrīd varam izdarīt, piemēram, mūsu audzēkņi piedalās festivālā Muzicēsim kopā!.»