Municipāļi uzrauga kaķu barotāju

Viņa devās skaidroties pie pašvaldības policijas priekšnieka. Tāda kā saķeršanās ar pašvaldības policiju bijusi vienai no biedrības aktīvākajām dalībniecēm – Jeļenai Redko. Viņa kopā ar kolēģi uzņēmusies kaķu barošanu Inženieru ielas daudzstāvu māju rajonā, šim nolūkam tērējot savus personīgos līdzekļus.

Taču nu 10 dienu laikā viņu pāris reižu uzrunājuši municipāļi – Redko atklāj, ka vairāk nekā desmit gadu laikā, kopš viņa baro nevienam nevajadzīgos dzīvniekus, municipāļu uzmanību nav izpelnījusies. Pēc kaķu maltītēm trauki un ēdienu paliekas vienmēr tiek novāktas, tāpēc sieviete uzskata, ka Ventspils Saistošos kārtības noteikumus viņa nepārkāpj, bet municipālo policiju viņai uzsūtījusi sētniece, kas esot kaķu nīdēja.

Sētnieci Ventas Balss nesatika, taču Saules ielā 108 dzīvojošie Natālija un Volodja un Saules ielā 106 mītošais Sergejs pret kaķu barošanu Inženieru ielas mikrorajonā neiebilst: «Labi, ka kāds tos nelaimīgos kaķus baro, citādi – ko dzīvnieki ēdīs? Netīrs pēc barošanas nepaliek. Nāk arī savvaļas dzīvnieki, pat lapsa un ezīši, lido arī putni.» Ja nebūs kaķu, būs žurkas un peles, uzskata iedzīvotāji, tāpēc attieksme pret barošanu uzrunātajiem cilvēkiem ir pozitīva.

Municipālās policijas priekšnieks Jānis Arājs, uzklausījis Redko sūdzību par to, ka policisti nav stādījušies priekšā, kā arī izteikuši nepamatotu aizrādījumu, apsola situāciju noskaidrot tad, kad konkrētie darbinieki pēc brīvdienām būs atgriezušies darbā.

«Policijai jābūt kulturālai un atsaucīgai, jāpalīdz risināt problēmas. Ja nevar atrisināt uz vietas, jāvēršas pie priekšniecības.» Arājs notikušo nevērtē kā konfliktu un uzskata, ka, tiekoties ar darbiniekiem, situācija tiks noskaidrota. Par dzīvnieku barošanu iedzīvotāju sūdzības nav saņemtas. Viņš iesaka Dzīvnieku aizsardzības biedrībai sastādīt kaķu barošanas vietu sarakstu, lai šajās teritorijās nerastos pārpratumi.

Tieši pārsvarā daudzdzīvokļu namu pagalmos pulcējas visvairāk bez saimnieka palikušo kaķu. Viņus piesaista pagrabi, kuros iespējams patverties sliktos laika apstākļos un arī radīt jauno paaudzi. Pagrabā dzimušie kaķēni, ja tos neizdodas laikus noķert un sameklēt tiem īstas mājas un saimniekus, kļūst par savvaļniekiem, kuru socializēšana ir gandrīz neiespējama.

Bez saimnieka palikušo kaķu dzīve lielā mērā atkarīga no cilvēku līdzcietības un patiesas vēlmes palīdzēt. Vienvārdsakot – barības un arī uzraudzības. Šo misiju uzņēmusies Ventspils dzīvnieku aizsardzības biedrība. Ar pašvaldības finansiālu palīdzību (Ls 50 mēnesī) klaiņojošo kaķu sterilizēšanai biedrības aktīvistes cenšas katru mēnesi nogādāt pie veterinārārsta vismaz divas trīs kaķenes.

Problēmas sagādā pēcoperācijas periods, jo izoperētos dzīvniekus vismaz nedēļu vajadzētu turēt normālos, higiēniskajām normām atbilstošos apstākļos, bet šim nolūkam pašvaldība, lai arī vairākkārt tai izteikts lūgums palīdzēt, telpu nav atvēlējusi. Tieši kaķu sterilizācija ir veids, kā izvairīties no kaķu nekontrolētas vairošanās – to atzīst ne tikai Ventspils dzīvnieku aizstāvji, bet tā ir vispārpieņemta prakse visā pasaulē.

Ventas Balss jau rakstījusi par sievietēm, kas divas reizes dienā – no rīta un vakarā – piedāvā pūkainajiem dzīves pabērniem maltīti, uz ko ierodas visi vietējie kaķu bomzīši. Sievietes pārlūko viņu veselības stāvokli un, ja atklājas saslimšana, visbiežāk tās ir acu vainas, tad nodarbojas ar kaķu ārstēšanu.

Jeļena Redko tiekas ar Jāni Arāju.