Pie līdzšinējā izplatības ātruma Āfrikas cūku mēris (ĀCM) drīzumā parādīsies arī Kurzemē, kur ir vislielākais šo dzīvnieku skaits, tikmēr biodrošību neievēro 75% novada saimniecību, kur tiek audzētas cūkas, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Tāpat viņš atzina, ka mežacūku vidū parādījusies imunitāte pret ĀCM, kas ir šā gada jaunums.
"ĀCM pamazām pārņem visu Latviju, un nākamgad saskarsimies ar lielām problēmām, kad tas neizbēgami parādīsies arī Kurzemes mežos, kur ir lielākais cūku skaits - 20 dzīvnieki uz vienu kvadrātkilometru. Ja mēris nonāks tur, būs slikti. Tikmēr Kurzemē 75% saimniecību neliekas ne zinis, par ko liecina nepietiekamais biodrošības līmenis šajās saimniecībās," sacīja Balodis.
Viņš arī atkārtoti norādīja, ka vienīgais ceļš, kā līdztekus pastiprinātai biodrošībai izvairīties no ĀCM, ir mežacūku populācijas samazināšana, kur savukārt liela loma ir pašvaldību lēmumiem atļaut medības mazākā platībā nekā likumā noteiktie 1000 hektāri.
"Lielās teritorijās medības nenotiek, jo tur nav mednieku biedrību vai teritorijas ir aizsargājamo sarakstā, tur ir parki u.tml. liegumi. Ja valsts neatradīs veidu, kā samazināt mežacūku skaitu, mūs gaida Igaunijas liktenis, kur ĀCM pārņēmis visu teritoriju, ieskaitot Sāremā salu, un kopumā likvidēti 22 000 mājas cūku jeb 10% no kopējā skaita," sacīja Balodis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka lielās cūku novietnes Latvijā tomēr laicīgi gatavojušās ĀCM uzliesmojumam un stingri ievēro biodrošību, līdz ar to līdz šim tām izdevies izvairīties no bīstamās kaites.
Tāpat PVD vadītājs atzina, ka šogad pirmoreiz konstatēti gadījumi, kad mežacūku vidū parādījusies imunitāte pret ĀCM.
"Starp šogad nošautajām mežacūkām 5% konstatētas antivielas, kas nozīmē, ka šiem dzīvniekiem izdevies izdzīvot un viņi ieguvuši imunitāti. Acīmredzot tie ir bijuši īpaši spēcīgi eksemplāri. Tas ir kas jauns, bet skaidrs, ka šī slimība līdz galam nav izpētīta, tā ir ļoti sarežģīta," sacīja Balodis.
Viņš arī norādīja, ka patlaban Baltijas valstu veterinārie dienesti risina sarunas ar Eiropas Komisiju par iespējām līdzfinansēt atbalstu medniekiem par nomedītu mežacūku.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
LETA
Komentāri (0)