Vidēji 58% jauniešu bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par vidējo

Jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir ievērojami lielāks un sasniedz 64%.

Kā skaidro LM, darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis ir viens no galvenajiem iemesliem augstajam jauniešu bezdarba līmenim. "Eurostat" dati par 2013.gadu liecina, ka jauniešu bezdarbnieku ar vispārējo vidējo vai zemāko izglītības līmeni ir divreiz vairāk nekā jauniešu ar augstāko izglītību.

Savukārt jauniešiem-bezdarbniekiem, kas ir ieguvuši izglītību vai kvalifikāciju, bieži vien pietrūkst kvalitatīvas darba pieredzes, ko pieprasa darba tirgū, un nereti arī darba tirgū pieprasīto pamatprasmju - komunikācijas, datortehnoloģiju lietošanas un valodu prasmju.

Tāpat LM norāda, ka ne visiem jauniešiem ir iemaņas darba meklēšanā un ir pieejama informācija par darba tirgū pieprasītajām prasmēm, profesijām un vakancēm. Tā kā pamatskolā tiek iegūtas pārsvarā teorētiskās zināšanas, jauniešiem bieži nav skaidra priekšstata par darbu (darbu saprot pārsvarā tikai kā iespējamo ienākumu gūšanas avotu), darba attiecībām, darba tiesībām un darba tirgus attīstības tendencēm.

Reģistrētā bezdarba statistika liecina, ka, neskatoties uz to, ka par galveno kavēkli jauniešu integrēšanai darba tirgū tiek uzskatīts darba pieredzes trūkums, kopumā 55-70% no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem un no 25 līdz 29 gadiem bija ar iepriekšēju darba pieredzi, lai gan bieži mazāk kvalificētās profesijās. 2013.gada sākumā šis rādītājs veidoja 40%.

LM gan norāda, ka kopumā jauniešu situācija darba tirgū pēdējos gados uzlabojas - pieaug jauniešu nodarbinātības līmenis un mazinās bezdarbs, kas šī gada pirmajā ceturksnī veidoja 14,8%. Savukārt tādu jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un nemeklē darbu, skaits vecumā no 15 līdz 24 gadiem Latvijā samazinās ik gadu vidēji par 16%.

LETA