Mazo novadu piespiedu apvienošanu būtu faktiski neiespējami īstenot, bet arī brīvprātīgi neviens apvienoties negribēs, tāpēc iespējamais risinājums varētu būt veidot apriņķus kā otrā līmeņa pašvaldības, saglabājot arī esošos novadus, - tādu viedokli savā iknedēļas preses konferencē pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valdības koalīcijas partneriem iesniegtā jaunā reformas koncepcija, kurā piedāvāti divi iespējamie reformas varianti, pēc Lemberga teiktā, ir "gājiens pareizā virzienā, bet atkal ne līdz galam".
"Jūs piespiedu kārtā neapvienosiet neko, jo politiski tas būs neiespējami, nebūs balsu. Savukārt brīvprātīgi neviens neapvienosies," pārliecināts Lembergs, norādot, ka novadiem, kuru vadībā ir dažādu politisko spēku pārstāvji, būtu faktiski neiespējami apvienoties. Tāpēc Lembergam ir cits priekšlikums: "Novadi, kā bija, tā paliek, bet ir apriņķis - otrā līmeņa pašvaldība. Pārdala funkcijas, pārdala naudu, un visi ir laimīgi, bet galvenais, ka tā teritorija tiek normāli apsaimniekota."
Pēc tam jau pašam apriņķim varētu dot tiesības lemt, cik novadu būs tā sastāvā, norādīja Lembergs. Apriņķis arī varētu, piemēram, lemt, ka novadu tajā nebūs, bet būs tikai apriņķis, kas pildīs vienlaicīgi pirmā un otrā līmeņa pašvaldības funkcijas, bet pagasti būs kā saimnieciskas vienības. Kā piemēru Lembergs minēja Ventspils pilsētai kaimiņos esošo Ventspils novadu, kas izveidots, pilnībā aptverot visu kādreizējā Ventspils rajona teritoriju. "Tāds novads kā Ventspils novads jau ir pilnasinīgs apriņķis. Tam būtu vienlaicīgi pirmā un otrā līmeņa pašvaldības funkcijas. Tas ir izmēģināts.
Republikas pilsētām arī ir pirmā un otrā līmeņa pašvaldību funkcijas. Šādu reformu var īstenot pusgada laikā pilnīgi bez problēmām," pārliecināts Ventspils mērs.
Vaicāts, ko par šādu Lemberga priekšlikumu saka VARAM, Ventspils mērs atzina, ka par šo jautājumu neesot diskutēts: "Šobrīd ir uzlikti tie divi varianti. Jādomā, ka kaut kad jau būs kāda diskusija."
Skaidrojot, kāpēc vispār novadu reforma nepieciešama, Lembergs norādīja, ka jau pirms iepriekšējās reformas bijis skaidrs, ka ar vairāk nekā 500 pašvaldībām, ieskaitot visas pagastu padomes, bijis krietni par daudz. Ar iepriekšējo reformu šo situāciju mēģināts labot, izveidojot 119 pašvaldības, taču reforma nav izdevusies veiksmīga, jo rezultātā novadi ir ļoti neviendabīgi un būtiski atšķiras gan pēc to iedzīvotāju skaita, gan teritorijas, norādīja Lembergs: "Vienkārši nesalīdzināmas lietas. Nevar veidot ne normālu sabiedriskā transporta tīklu, ne skolu un bērnudārzu tīklu, ne nodarbinātības centru, ne investīciju un loģistikas centrus."
Kā skaidroja Ventspils mērs, lielākā pašvaldībā ir labāk pārredzama kopaina un iespējams veidot atbilstošu loģistiku. Kā piemēru viņš minēja skolu tīkla optimizāciju: "Vai [mazam] novadam ir viegli pieņemt lēmumu, ka kāda no skolām jāoptimizē? Pie tam var gadīties, ka attālums no vienas skolas līdz blakus novada skolai ir tikai daži kilometri. Katrs novads turēsies līdz pēdējam elpas vilcienam, lai to skolu saglabātu. Tāpēc ir vajadzīgs pietiekami liels iedzīvotāju skaits un sava loģistika."
To pašu varot attiecināt arī uz medicīnas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas, kultūras, sporta u.c. jomām, norādīja Lembergs. "Katrā pagastā un novadā jūs tāpat nevarat izveidot visu infrastruktūru, kas ir vajadzīga cilvēka vajadzību apmierināšanai. Vienalga būs kāda specializācija un koncentrācija - vienā vietā vairāk tas, otrā - kaut kas cits. Līdz ar to dzīve prasa, lai apriņķis būtu pietiekami liels - gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā. Līdz ar to tur veidojas kāda loģistika," uzsvēra Ventspils mērs.
Novadu reforma ir dzīves nepieciešamība, rezumēja Lembergs: "Ja to nedara, tad ļoti lielu ļaunumu nodara Latvijas dinamiskai un harmoniskai attīstībai. Tas ir noteikti jāizdara. Man variants nevienam nekāpj ar "nagleni" uz kājas, ar to tas ir labs."
Kā ziņots, VARAM valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.
Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis.
Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
Iepriekšējā reforma nav devusi cerēto rezultātu - tā secinājusi VARAM. Piemēram, pēc reformas vēl joprojām ir daudzi novadi, kas neatbilst likumā noteiktajiem novadu veidošanas kritērijiem, tāpat vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, novadu pašvaldības iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīgas.
LETA
Komentāri (0)