Pagājis pusgads, kopš, Ventspils slimnīcai apvienojoties ar Talsu slimnīcu, izveidojusies Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca.
Politiķi lēmuši pareizi
0«Politiķu lēmums veidot apvienību bija pareizs,» uzskata Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Siliniece. Slimnīcu apvienība daudz efektīvāk spēj izmantot valsts piešķirtos finanšu resursus.
Ventspils slimnīca pēc sava statusa jau darbojās kā daudzprofilu slimnīca un šo darbu arī turpina, nodrošinot neatliekamo palīdzību 24 stundas diennaktī.
Sakarā ar apvienības izveidošanu saņemts Eiropas Savienības finansējums – 1 miljons latu (500 tūkstoši latu katrai no slimnīcām). Ventspilī šī nauda paredzēta tehnoloģiju atjaunošanai un infrastruktūras sakārtošanai – tiks iegādāts mūsdienīgāks datortomogrāfs ar augstāku izmeklējuma kvalitāti, vairākas iekārtas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, kā arī aprīkojums LOR kabinetam. Daļa resursu tiks novirzīta reanimācijas nodaļas remontam, kas Ventspils slimnīcas nodaļu rekonstrukciju virknē bija pirmā – remonts tajā notika pirms 12 gadiem. Pacientu skaits, kas ārstējas Ventspilī, pilnībā atbilst reģionālās slimnīcas statusam. Piemēram, oktobrī 289 gultasvietās Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā ārstējušies 750 pacienti.
Tomēr lielākie ieguvēji no slimnīcu apvienošanās ir Talsu slimnīca. Pērn samazinātais veselības aprūpes budžets lika Talsu slimnīcai no lokālas slimnīcas pārtapt par aprūpes slimnīcu ar minimālām ārstēšanas iespējām. Šobrīd par šo pašu finansējumu Talsu slimnīca spēj nodrošināt neatliekamo palīdzību Talsu, Dundagas un Rojas iedzīvotājiem, kā arī piedāvāt tiem paplašinātu ambulatoro pakalpojumu klāstu. «Tas ir ļoti svarīgi, jo iedzīvotāji palīdzību var saņem tuvāk savai dzīvesvietai,» turpina Siliniece. Talsos izveidota intensīvās terapijas nodaļa, kā arī atjaunota ķirurģiskā darbība dienas stacionāra iespēju robežās.
Ziemeļkurzemes slimnīcas vadība izskatījusi vairākus slimnīcas attīstības variantus. Tie lielā mērā atkarīgi no valsts budžeta finansējuma, kas tiks iedalītas nākamajos gados. Taču viens no attīstības virzieniem ir rehabilitācija, kas aizmirsta ne tikai valsts, bet arī reģionālajā līmenī. Tāpēc rehabilitācija iekļauta slimnīcas attīstības pamatplānā.
«Veselība ir vienīgā nozare, kam jaunā valdība nolēmusi, kā norāda savā deklarācijā, saglabāt finansējumu iepriekšējā gada izdevumu līmenī,» stāsta Siliniece. Veselības aprūpē straujš finansējuma samazinājums būtiski ietekmē pacientu veselību ilgtermiņā.
Kad pilnībā atcēla plānveida palīdzību, palielinājās smagu akūtu pacientu skaits, kuru ārstēšana izmaksā ļoti dārgi. Ar šī gada finansējumu iespējams nodrošināt neatliekamo palīdzību. Diemžēl nepietiek, lai atsāktu plānveida medicīnisko palīdzību un samazinātu pacientu līdzmaksājumus.
Komentāri (0)