Vairums iedzīvotāju uzskata, ka arī pēc 20 gadiem ES turpinās pastāvēt

Savukārt 28% iedzīvotāju uzskata, ka ES pēc 20 gadiem varētu sabrukt.

Runājot par ES tuvāko nākotni, 90% pārliecināti, ka tuvāko piecu gadu laikā ES nekas nemainīsies. Pārējie pauž uzskatu, ka šajā laikā ES sastāvs nedaudz mainīsies - ES varētu pievienoties jaunas valstis vai, tieši pretēji, no ES varētu izstāties kāda tās dalībvalsts. Vairāki respondenti arī uzsver, ka, iespējams, tuvāko gadu laikā ES vajadzētu uzņemt Ukrainu vai Gruziju. Savukārt no ES varētu izstāties Lielbritānija, uzskata iedzīvotāji.

Pētījumā atklāts, ka iedzīvotāji nepieciešamību vēlēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās reizumis uzskata par nemodernu. Visbiežāk pilsoņi dodas vēlēt, jo viņos ir saglabājusies atbildības sajūta, turklāt tas ir pilsoņa pienākums. Nereti vēlētāji piedalās vēlēšanās, lai atbalstītu kādu konkrētu partiju vai kandidātu. Tomēr daļai iedzīvotāju EP vēlēšanas ir mazsvarīgas, jo ''EP ir tālu un nav aktuāls''.

Pētījumā secināts, ka vēlētāji nedodas uz vēlēšanām, jo radusies apātija un neticība politiskajiem solījumiem.

Pilsoņi no ES un EP vēlas sagaidīt atrisinātu imigrācijas jautājumu. Tāpat ļoti būtisks ir Krievijas un Ukrainas attiecību regulējums, secināts pētījumā. Svarīgi būtu arī mēģināt izlīdzināt dzīves līmeni ES - iedzīvotāji uzsver, ka būtu vēlams harmonizēt vidējās algas likmi un sociālos pabalstus visā ES.

Raugoties uz enerģētikas jomu, 72% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Eiropai ir iespējas samazināt energoatkarību no Krievijas. Savukārt 20% pauž satraukumu par to, ka neatkarība energoresursu jomā rezultēsies cenu pieaugumā. Iedzīvotāju vidū dominē viedoklis, ka ES ir jākļūst neatkarīgai no Krievijas, taču attiecības ar Krieviju jāveido pragmatiski, lai neciestu uzņēmēji.

Pētījumā izkristalizējušies arī vairāki faktori, kas kavē investoru vēlmi ieguldīt citā valstī. Par vienu no būtiskākajām problēmām minēta nesakārtota vai neskaidra vietējā likumdošana, kā arī svārstīga nodokļu politika un ilgtermiņa plānošanas trūkums. Investīcijas kavē arī attiecīgās valsts birokrātija.

LETA