Pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojušās latviešu valodas zināšanas mazākumtautību pārstāvju, īpaši jauniešu vidū, secinājusi Ārlietu ministrija.

Kā skaidrots ministrijas izstrādātājā un šodien valdībā apstiprinātajā "Latvijas Republikas nacionālajā ziņojumā par cilvēktiesību situāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā periodiskā pārskata 2.cikla ietvaros", Latvija ir sasniegusi ievērojamu progresu naturalizācijas procesa veicināšanā, samazinot nepilsoņu skaitu no 29% 1995.gadā līdz 12,2% 2015.gada janvārī. Pēc 2013.gada Pilsonības likuma grozījumu stāšanās spēkā no 52% uz 82,3% ir palielinājusies jaundzimušo, kuriem abi vecāki ir nepilsoņi, reģistrācija par Latvijas pilsoņiem. Kopumā 99% bērnu, kas piedzimuši Latvijas teritorijā 2014.gadā, ir Latvijas pilsoņi. Salīdzinājumam 2011.gadā - 96,7%.

Tāpat pēdējo gadu laikā ievērojami uzlabojušās latviešu valodas zināšanas mazākumtautību pārstāvju, īpaši jauniešu vidū. Saskaņā ar 2014.gada pētījuma "Piederības sajūta Latvijai" rezultātiem latviešu valodu zināmā līmenī pārvalda vairāk nekā 94% mazākumtautību pārstāvju. Ja 1996.gadā 49% mazākumtautību jauniešu savas latviešu valodas zināšanas vērtēja kā labas, tad 2014.gadā šīs zināšanas kā teicamas un labas vērtēja jau 77% mazākumtautību jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Pagājušajā un šajā gadā arī ievērojami pieaudzis to mazākumtautību skolēnu skaits, attiecīgi 76% un 79%, kuri par eksāmenu atbildes valodu izvēlējušies latviešu valodu. 2010.gadā un 2011.gadā tie bija 60%.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: