Ventspils brīvostas kravu apgrozījums astoņos mēnešos 16,4 miljoni tonnu

2015. gada astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015. gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Ir sākti 2.un 3.piestātnes pastiprināšanas darbi.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta rūpniecisko ēku būvniecība – jūnijā atklāts un darbu sācis Elektronikas centrs un vēl turpinās Tehnoloģiju centra būvniecība.

Pieci no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA „Ventall Termināls” par 74%, AS „Ventspils tirdzniecības osta” par 8%, SIA „Noord Natie Ventspils Terminals” par 9%, SIA „Ventamonjaks serviss” par 4%, kā arī AS „Ventspils Grain Terminal”, kur astoņos mēnešos pārkrauts 121 tūkstotis tonnu atšķirībā no iepriekšējā gada, kad šajā laika periodā terminālī kravu pārkraušanas darbi nenotika.

Būtiski kravu apgrozījums samazinājies piecos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 795 tūkstošiem tonnu jeb 10% samazinājies SIA „Ventspils Nafta termināls” apgrozījums, par 137 tūkstošiem tonnu jeb 7% pārkrauto kravu apjoms samazinājies AS „Ventbunkers”, bet par 31 tūkstoti tonnu jeb 10% - SIA „Ventplac”. Īpaši negatīvi kravu apgrozījuma dati ir AS „Baltic Coal Terminal” un AS „Kālija parks”. AS „Baltic Coal Terminal” šogad pārkrauti tikai 1,5 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 46% jeb par 1,3 miljonu tonnu mazāk nekā pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos. Katastrofāli rādītāji ir AS „Kālija parks”, kur astoņos mēnešos pārkrauti tikai 142 tūkstoši, kas ir par 89% jeb 1,2 miljonu tonnu mazāk nekā pērn. Šie apjomi ļoti lielā mērā atpaliek no termināļu jaudas, tāpēc šo termināļu darbs būtiski jāuzlabo.