Intervija ar Ilgu Dravnieci

Nu Ilga nedaudz pagājusi malā, bet tik un tā nav mājās sēdētāja, jo iesaistījusies divās pašvaldības komisijās – veselības un sociālo lietu. Šovasar enerģiskā pensionāra saņēma pilsētas domes Balvu.  

Cik aktīvi šobrīd darbojaties vienā no lielākajām nevalstiskajām organizācijām Ventspilī? 

– Liedagā esmu domes locekle. Uz valdes sēdēm aizeju tad, ja izskata jautājumus, kuros varu dot padomu, bet ikdienā cenšos neuzbāzties, lai gan vienmēr tas neizdodas. Organizāciju tagad vada Ligita Kristovska, piektdien biedrības pilnsapulcē ievēlējām viņu atkārtoti. No biedrības valdes aizgāju apzināti – lai neietekmētu jauno vadību. Ventspils liedagā ir vairāk nekā 200 biedru, kuru intereses pārstāvu Latvijas Pensionāru federācijā, kurā esmu domes locekle. Nu man Rīgā jābūt četras reizes gadā, bet agrāk, kad biju valdē, braukāju katru mēnesi.

Vai tagad nejūtaties atstumta?

– Reizēm uznāk brīži, kad tā šķiet, jo man jau tā biedrība ir asinīs...

Bet veselība vairs nav tā, lai varētu visur izskriet. Un nekur tālu jau neesmu pamukusi. Sekoju līdzi visām izmaiņām likumdošanā, kas interesē pensionārus, piemēram, par veselības aprūpi.

Tagad gudroju par to, kā mūsu biedrus labāk iepazīstināt ar federācijas laikrakstā Latvijas Pensionārs publicētajām aktualitātēm. Naudas, lai šo avīzi piegādātu katram senioram, nav, tomēr to var izlasīt bibliotēkās. Būtu labi, ja Ventspils liedaga valdes pārstāvji reizi mēnesī satiktos kādā no bibliotēkām ar citiem biedriem un izrunātu visu, kas tobrīd svarīgs, kas publicēts Latvijas Pensionārā. Šādas tikšanās vairotu arī piederību biedrībai, ļautu apspriest, parunāt, uzklausīt ieteikumus, ko virzīt tālāk – pašvaldības vai valsts līmenī. 

Visu interviju lasiet šodienas laikrakstā Ventas Balss!