Trūkst valsts finansējuma
Lai arī jautājums par gaidīšanas rindām uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts finansējuma trūkuma dēļ ir aktuāls jau vairākus gadus, daudzi iedzīvotāji arvien vaicā par to veidošanās iemesliem. Slimnīcas vadība informē, ka par valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanu Nacionālais veselības dienests ar slimnīcu uz gadu noslēdz līgumu. Tajā katram no izmeklējumu veidiem ir noteikta konkrēta līgumsumma jeb valsts finansējuma apjoms, ko slimnīca var gada laikā izlietot. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem slimnīca nedrīkst vienā mēnesī iztērēt visu gada normu un pēc tam uz atlikušo gadu kabinetu aizslēgt un izmeklējumus vairs nenodrošināt. Gadam paredzēto summu slimnīca sadala pa mēnešiem – tas nozīmē, ka vienā mēnesī slimnīca var nodrošināt noteiktu izmeklējumu skaitu, kas pieprasījumu diemžēl neapmierina. Tādēļ uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem veidojas gaidīšanas rindas.
Slimnīca parasti pirmajā pusgadā, tai skaitā arī šogad, strādā vairāk, nekā noteikts līgumā, jo iepriekšējos gados valsts gada nogalē atradusi papildu finansējumu, kas nosedza pārstrādi. Taču šobrīd slimnīcas vadības rīcībā nav informācijas, ka šāds papildu finansējums varētu tikt piešķirts arī šogad. Saspringtākā situācija šobrīd ir ar pieprasītajiem datortomogrāfijas izmeklējumiem, kur finansējums apgūts vairāk nekā piešķirts. Tādējādi slimnīca uz gada pēdējiem mēnešiem nevar veikt pierakstu uz valsts apmaksātajiem datortomogrāfijas izmeklējumiem.
Tā kā pieprasījums uz izmeklējumiem ir liels, bet valsts finansējums nepietiekams, slimnīca ir spiesta ieviest maksas pakalpojumus – tātad pakalpojuma izmaksas ir jāsedz pašam pacientam.
Jāsedz pakalpojuma izmaksas
Iedzīvotāji nereti vaicā, kāpēc pacientiem nevar veikt izmeklējumus bez maksas arī tad, ja valsts nauda ir iztērēta. Ārsts taču tāpat saņem algu – lai strādā.
Tomēr tas viss ir saistīts ar izmaksām. Pakalpojuma maksa ir noteikta tāda, lai slimnīcai nosegtu pašizmaksu, lai katru konkrēto diagnostikas iekārtu vispār varētu darbināt. Izmaksās tiek iekļauta arī samaksa medicīnas personālam par padarīto darbu. Darba algu mediķim maksā tikai par padarīto darbu jeb par ambulatori sniegtajiem izmeklējumiem. Ja pacients ir, tad ārsts saņem algu, ja pacienta nav – nav arī algas.
Tāpat maksas pakalpojuma izmaksās tiek iekļautas elektrības un pārējo komunālo pakalpojumu izmaksas, kā arī iekārtas apkopes izdevumi. Jo vairāk tiek veikti izmeklējumi, jo lielākas ir apkopes izmaksas. Piemēram, lai nodrošinātu magnētiskās rezonanses izmeklējumu veikšanu, iekārtai ir nepieciešams hēlijs. Hēlija izmaksas vien ir 15 tūkstoši eiro. Arī šīs izmaksas ir jāiekļauj pakalpojuma cenā. Alīda Vāne uzsver, ka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas maksas pakalpojumu cenas ir adekvātas – tās ir akceptējušas arī visas apdrošināšanas sabiedrības. Ne visur tā ir – citur pacientam nākas piemaksāt.
Brauc no citurienes
Ventspilnieki jautā, kāpēc mūsu pilsētas slimnīcā uz izmeklējumiem tiek pieņemti iedzīvotāji arī no citām pilsētām. Ja izmeklējumus veiktu tikai ventspilniekiem, tad tādas rindas, visticamāk, neveidotos. Slimnīcas vadība skaidro, ka valstī nepastāv tādi ierobežojumi, kas liegtu pacientiem saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu jebkurā veselības aprūpes iestādē, jebkurā pilsētā. Uz Ventspils slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem piesakās pacienti arī no Kuldīgas, Saldus, Liepājas un citām Latvijas pilsētām un novadiem. Tāpat kā ventspilnieki var pieteikties uz pakalpojumu, piemēram, Rīgā vai jebkurā citā pilsētā.
Līdztekus valsts finansējuma trūkumam gaidīšanas rindas šogad kļūst garākas arī tādēļ, ka kopumā ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc ambulatorajiem pakalpojumiem. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā šogad pirmajā pusgadā ir apkalpoti 28 099 ambulatorie pacienti, kas ir par 5,5 tūkstošiem vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Tas ir 27% pieaugums.
Primārie izmeklējumi pieejami ātri
Labā ziņa ir tāda, ka saistībā ar primārajiem valsts apmaksātajiem diagnostikas izmeklējumiem slimnīca ir spējusi radīt pacientiem labvēlīgu situāciju un nodrošināt, ka uz tiem rindu nav. Gaidīšanas rindu nav uz rentgena izmeklējumiem, ko par valsts naudu var saņemt katru dienu. Tāpat rindu nav uz elektrokardiogrammu, kā arī uz laboratorijas izmeklējumiem. Šie ir primārie diagnostikas izmeklējumi, pēc kuru veikšanas ārstējošais ārsts var orientēties, ko darīt tālāk ārstniecības procesā.
Dainis Gīlis uzsver, ka galvenais padomdevējs pacientam ir viņa ģimenes ārsts. Veicot izvēli par nepieciešamajiem diagnostikas izmeklējumiem, ģimenes ārstam ir jāizvērtē, cik ilgā laikā pacients to var saņemt, vai operatīvi ir pieejams valsts apmaksāts pakalpojums un tamlīdzīgi.
Strādā arī sestdienās
Gaidīšanas rindas ir ne tikai uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Lai arī daudz īsākas, rindas tomēr ir arī uz maksas pakalpojumiem.
Šobrīd lielākais jaunums rindu mazināšanas nodrošināšanai uz maksas pakalpojumiem – slimnīcas ambulatorā daļa kopš augusta ir atvērta arī sestdienās. Brīvdienās tagad tiek veikti ehokardiogrāfijas izmeklējumi, kā arī ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgānu un vairogdziedzera izmeklēšanai.
Slimnīcas vadība ir īpaši pateicīga kardioloģei Nataļjai Novikovai, kurai vienīgajai Ventspilī ir sertifikāts, kas ļauj veikt ehokardiogrāfijas, un kura ir izrādījusi pretimnākšanu pacientiem, piekrītot papildus darbdienām strādāt arī sestdienās. Uz ehokardiogrāfijas maksas izmeklējumiem gaidīšanas rindas bija visgarākās, tagad situācija ir ievērojami uzlabojusies. Turklāt tas būs ērti arī strādājošajiem pacientiem, kuriem brīvdienās būs ērtāk izmantot šos pakalpojumus. Paralēli slimnīcas vadība meklē vēl kādu speciālistu, kas varētu sestdienās braukt uz Ventspili, lai veiktu ehokardiogrāfijas.
Otra sāpīgākā problēma ir rindas uz doplerogrāfiju asinsvadu izmeklēšanai. Arī šajā jomā ir ierobežots speciālistu skaits. Tomēr, izmantojot iekšējos resursus, arī uz doplerogrāfijas maksas izmeklējumiem tuvāko mēnešu laikā rindu jautājums tiks atrisināts. Pārējos maksas izmeklējumu veidos rindu problēmas nav.
Par rindām informē valsti
Par gaidīšanas rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem valsts tiek regulāri informēta. Arī Ventspils slimnīca katru mēnesi gatavo speciālu atskaites formu, ko sūta uz Nacionālo veselības dienestu, kas valsts uzdevumā sadala finansējumu pa izmeklējumu veidiem. Tomēr situācija nemainās.
Lai arī veselības aprūpes kvotēšana skan briesmīgi, tomēr kvotu sistēma pastāv visā pasaulē. Latvija šajā ziņā nav unikāla, vienīgi pie mums ir vienas no garākajām rindām Eiropā. Citās valstīs ir noteikts, cik ilgā laikā pacientam ir jātiek pie speciālista vai uz izmeklējumu. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir vairākkārt uzdevusi Veselības ministrijai jautājumu par iespējām pieejamības termiņu noteikt arī mūsu valstī, tomēr tas ir politiski neērts jautājums. Valsts budžeta iespējas ir visai ierobežotas. Tam ir arī objektīvi iemesli – iespējas, ko piedāvā medicīna, kļūst arvien plašākas, iekārtas kļūst gudrākas un ekspluatācijā dārgākas, taču saražotais nodokļu apjoms tik strauji neaug un sabiedrības iespējas to nofinansēt atpaliek.
Prioritāte – neatliekamā palīdzība
Reizēm iedzīvotāji pārmet, ka slimnīca ir iegādājusies tik modernas iekārtas, taču ambulatoros pacientus pieņem ierobežotā skaitā. Slimnīcas vadība akcentē, ka visas iegādātās medicīnas iekārtas ir primāri domātas, lai izmeklējumus veiktu slimnīcas pacientiem. Jo slimnīcas galvenā funkcija ir sniegt neatliekamo palīdzību pacientiem, kuri akūti nonākuši nelaimē un ir stacionēti. Slimnīcas pacientiem tiek veikti gan ehokardiogrāfijas un doplerizmeklējumi, gan arī citi, lai pēc iespējas operatīvāk un kvalitatīvāk pacientam uzstādītu diagnozi, tādējādi ātrāk varētu uzsākt pareizu ārstēšanu. Tas ļauj pacientam ātrāk izveseļoties un atgriezties ikdienas dzīvē.
Jābūt līdzestīgiem
Lai pacients neaizmirstu par pieteikto ambulatoro vizīti pie speciālista vai izmeklējumu, slimnīca pacientam iepriekš nosūta atgādinājuma īsziņu. Ja gadījumā pacients ir atradis citu vietu, kur veikt izmeklējumu, vai arī viņam plāni mainījušies citu iemeslu dēļ, slimnīca aicina atzvanīt un atteikt savu vizīti. Par to būs pateicīga gan slimnīca un ārsti, kuriem neveidosies dīkstāve, gan arī citi pacienti, jo tā būs iespēja uz izmeklējumu pieņemt citu pacientu no rindas un tā virzīsies raitāk.
Katram cilvēkam ir jābūt līdzestīgam savā veselībā un slimībā. Ja ir parādījušies simptomi, kas iepriekš nav bijuši, nevajag atmest ar roku, iedzert pretsāpju tabletīti un cerēt, ka tas pāries. Ir nekavējoties jādodas pie ģimenes ārsta, lai slimību neielaistu tādā stadijā, ka normālā veselības stāvoklī atgriezties vairs nav iespējams.
Tāpat slimnīcas vadība aicina iedzīvotājus aktīvi izmantot Ventspilī plaši piedāvātās iespējas sportot un aktīvi atpūsties. Tostarp jaunieši un bērni varētu biežāk no televizora atraut savus vecākus un vecvecākus un iziet vakara pastaigā. Tas uzlabos asinsriti, sirdsdarbību un rezultātā arī veselību. Veselīgs un aktīvs dzīvesveids ir stipras veselības pamats!
Vairāk jautājumu par rindu veidošanos slimnīcas vadībai iedzīvotāji varēs uzdot Informācijas dienā, kas šodien plkst. 17 notiks slimnīcas 1. stāva konferenču zālē.
Rindas jāmazina
Guntis Blumbergs
Par veselības nozari atbildīgais Ventspils domes deputāts
– Ventspils pašvaldība, protams, ir neapmierināta par izveidojušos situāciju ar garajām gaidīšanas rindām uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Mūsuprāt, valstij ir jācenšas atrast finanšu līdzekļus, lai iedzīvotājiem pilnvērtīgi nodrošinātu pieejamību pie speciālistiem un uz izmeklējumiem. Par situāciju un tās risinājumiem mēs regulāri rakstām vēstules atbildīgajām valsts institūcijām, kā arī par to diskutējam ar veselības ministriem, kas periodiski apmeklē Ventspili. Izpratni rodam, taču atbilde ir viena: naudas nepietiek.
Pašvaldība nevar nodrošināt finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai, taču mūsu spēkos ir mazināt rindas uz maksas pakalpojumiem, kurus pacients ir gatavs apmaksāt pats vai ko sedz veselības apdrošināšanas polises. Tādēļ mūsu uzstādījums Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadībai ir darīt visu, lai pacientiem nav tik ilgi jāgaida rindā uz maksas pakalpojumiem, – piesaistot jaunus speciālistus vai uz iekšējo cilvēkresursu rēķina. Prieks, ka pamazām tas sāk izdoties un uz pieprasītākajiem izmeklējumiem rindas tiek mazinātas. Taču šis darbs vēl enerģiski jāturpina.
Ventspils pašvaldība no savas puses dara daudz, lai stiprinātu valsts finansēto veselības nozari un iedzīvotājiem nodrošinātu pilnvērtīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Ik gadu mēs piešķiram ievērojamus finanšu līdzekļus jaunu un mūsdienīgu medicīnisko iekārtu un tehnoloģiju iegādei. Piemēram, šogad slimnīca par pašvaldības finansējumu iegādājās jaunu ultrasonogrāfu sirds un asinsvadu izmeklēšanai, ultrasonogrāfu acu slimību diagnostikai, kā arī anestēzijas iekārtu operāciju zālei.
Ventspils poliklīnika informē:
Iedzīvotājiem, kuriem nav sava ģimenes ārsta vai kuri vēlas mainīt savu ģimenes ārstu, ir iespēja piereģistrēties pie jaunās ģimenes ārstes Ērikas Sprudzānes, kas savai prakses vietai ir izvēlējusies Ventspils poliklīniku. Ārste savā praksē uzņem gan bērnus, sākot no zīdaiņa vecuma, gan arī pieaugušos. Lai piereģistrētos, iedzīvotājiem ir jādodas uz Ventspils poliklīnikas 112. kabinetu: pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 15 līdz 19, otrdienās un piektdienās no plkst. 9 līdz 13 un trešdienās no plkst. 8 līdz 12.
Papildu informācija pa tālruni 63622131.
Komentāri (0)