Nav pierādījuma – nav vainīgā

Ventspils tiesa 18. oktobrī attaisnoja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (notikuma laikā Ventspils slimnīcas) bērnu nodaļas vadītāju ārstu Dzintaru Marnauzu un medicīnas māsu Jeļenu Nastaščuku, kurus apsūdzēja par savu profesionālo pienākumu nolaidīgu pildīšanu, kas bija par iemeslu mazas meitenīte nāvei.

Jautājums, kāpēc tā notika, paliek neatbildēts arī pēc tiesas. Kļūda, paviršība, pašpārliecinātība, traģiska apstākļu sakritība? Var jau novelt visu vainu uz likteni, dusmoties uz Dievu... Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kurā ideālajā variantā ir jāuzvar taisnīgumam. Sevišķi gadījumā, kad cietis mazs bērniņš.

Tiesu medicīniskā ekspertīze atzīst, ka Annas Magnovskas nāve iestājusies no ļoti smaga galvas smadzeņu vielas bojājuma, ko varēja izsaukt izteikti paaugstināts nātrija saturs asinīs. Eksperti par nāves cēloni atzinuši ievadīto nātrija hlorīda šķīdumu, kura koncentrācija daudzkārt pārsniegusi 0,9%.

Arī tiesa atzīst par pierādītu to, ka Annai ievadīts nātrija hlorīda šķīdums, kura koncentrācija bijusi 10%. Tomēr lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, ka infūzijas laikā statīvā būtu atradusies pudele ar marķējumu 10% nātrija hlorīda šķīdums.

Tāpēc pavisam dīvains šķiet pilnajā apsūdzībā minētais fakts. Proti, 2009. gada 12. jūnija apsūdzībā Nastaščukai tikusi inkriminēta 10% nātrija hlorīda šķīduma uzstādīšana sistēmā, un no apsūdzības izriet, ka viņa pamanījusi kļūdu un apmainījusi pudeli pret atbilstošas koncentrācijas šķīdumu, tādējādi ierobežojot ārstu uzstādīt pareizu diagnozi.

Šāda apsūdzība tikusi uzturēta visu tiesas izmeklēšanas laiku – līdz šā gada 13. septembrim... Pudeles apmainīšana no 13. septembra apsūdzības ir izslēgta.

Un tieši ar nātrija hlorīda šķīduma pudelēm, kā var spriest pēc liecinieku liecībām sprieduma pilnajā tekstā, pēc traģēdijas notikušas visdīvainākās lietas.

Vairāk lasi šodienas laikrakstā Ventas Balss!