Viņš izglāba divas dzīvības

Jūlija beigās Ovīšu bākas tuvumā Latvijas jahtai Victoria gadījās ķibele – tai norāva enkuru un tā uzskrēja uz sēkļa. Notikuma vietā ieradās Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra darbinieki. Pēc kāda laika, pārliecinājušies, ka ekipāžas locekļu veselību nekas neapdraud un ka kaitējums apkārtējai videi nav nodarīts, glābšanas operāciju pārtrauca. Taču portālā ventasbalss.ru tūlīt pēc ziņas publicēšanas parādījās komentāri par to, vai Krasta apsardzes dienests rīkojies pareizi, nenovedot operāciju līdz galam. Paužot sašutumu par to, kāds komentētājs atcerējās gadījumu, kad viņš pats maijā bija izvilcis no ūdens vienu makšķernieku, bet otram palīdzējis noturēties virs ūdens – viņu laiva bija apgāzusies un viņi paši saviem spēkiem nespēja izkļūt krastā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, kas ieradās notikuma vietā, palīdzēja izvilkt no ūdens otru zvejnieku, un pēc tam abi vīrieši tika nodoti neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistu rokās, bet tie nogādāja cietušos uz Kuldīgas slimnīcu. To viņi ar čeku rokās pameta jau pēc dažām stundām. «Izrādās, ka glābšana – tas ir maksas pakalpojums,» sašutis bija portāla apmeklētājs. Ventas Balsij izdevās atrast šo cilvēku, kurš nemaz nealka pēc slavas un lasītāju apbrīnas, viņš tikai bija sašutis par viņam neizprotamo situāciju.

Ne nejauša glābšana

Viktoru Černišovu pilsētā pazīst daudzi – viņš raksta dvēseliskus dzejoļus, bija redzēts būvējam kaķu mājas Pārventas daudzdzīvokļu nama pagrabā un divās Lielā prospekta mājās, daudziem viņš zināms kā kaislīgs makšķernieks, bet tagad ventspilnieki viņu atcerēsies arī kā cilvēku, kas izcēlies ar drošsirdīgu rīcību. Trešajā maijā viņš, kā ierasts, brauca makšķerēt uz Nabas ezeru. Viņa kolēģi makšķernieki todien atteicās sastādīt viņam kompāniju, taču Viktoru «kaut kā vilka uz ezeru», it kā kaut kādi augstāki spēki. Zivis gan galīgi neķērās, un Viktors jau domāja doties prom, bet te pēkšņi uzlikto ēsmu bija iekārojusi karpa – skaista, kilogramus četrus smaga. Tāda karaliska karpa Viktoram sen nebija gadījusies, taču prieki bija īsi. Kaut kādas neizskaidrojamas nejaušības dēļ viņš netrāpīja zivi uztveramajā tīkliņā, faktiski atlaižot to. «Zivju karaliene ieradās mani aizturēt un atkal aizpeldēja, kaut kāda mistika. Kad zivs bija aizpeldējusi, no ezera vidus atskanēja vārgi palīgā saucieni,» stāsta Viktors.

Tur kliedza divi makšķernieki, kuru laiva spēcīga vēja pūtiena rezultātā bija apgāzusies, bet viņi paši bija iekrituši aukstajā ūdenī – tā temperatūra bija ne augstāka par +8 grādiem. Samirkušais apģērbs vilka viņus dibenā. «Ātri piepumpēju savu mazo laivu un peldēju pie viņiem,» atceras Viktors. «Divi vīrieši bija jau pārsaluši un bez spēka, pamēģināju ievilkt viņus savā laivā, taču velti – tā bija par mazu. Vilkt viņus abus arī nebija vērts – vējš stiprs, bet tie abi karājas kā enkuri. Pajautāju, kurš no viņiem abiem vēl spēj noturēties pie savas apgāztās laivas, kamēr es izvilkšu krastā to, kurš vājāks. Saspiedu viņa rokas ar savām kājām un minūtes 15 vilku līdz krastam. Tiklīdz biju tur nokļuvis un pārliecinājies, ka ar viņu viss ir normāli, braucu pēc otra. Mana laiva sāka nolaist gaisu. Aizkļuvu līdz otram makšķerniekam, kas bija pavadījis ūdenī jau diezgan ilgi. Viņš saka man, ka nejūt savas rokas un vairs nespēj noturēties. Bet es jūtu un saku: «Turies!» Man pašam jau arī rokas vairs neklausa, spēka nav vilkt, raudu un saku viņam: «Nemaz nedomā noslīkt! Līgo svētki jau tepat klāt, abi kopā tos svinēsim!» Un te arī ieradās palīgi. Glābējus bija izsaukuši citi makšķernieki.»

Ātrā palīdzība aizveda cietušos uz Kuldīgas slimnīcu. Pēc dažām stundām, pēc Viktora teiktā, makšķernieki, kas arī izrādījās ventspilnieki, kopā ar savām sievām atgriezās notikuma vietā, lai pateiktos savam glābējam, un viņiem nejauši izspruka frāze, ka slimnīcā viņiem nācies maksāt. Tas arī Viktoru izbrīnīja visvairāk – par ko maksāt, vai tiešām par glābšanu? Ventas Balss sazinājās ar VUGD pārstāvi Intu Šabohu, kas nomierināja tos, kuri bija sākuši šaubīties: «Par glābšanu nav jāmaksā.» Bet par to, ka makšķerniekiem slimnīcā tika sniegta palīdzība, viņi samaksāja tā saucamo pacienta nodevu. «Pat tad, ja jūs esat nogādāti slimnīcā komā un mediķi ir veikuši jums noteiktas manipulācijas, izrakstoties jums nāksies maksāt šo nodevu, no kuras ir atbrīvota tikai šaura cilvēku kategorija,» paskaidroja Kuldīgas slimnīcas kontrolārsts Āris Pētersons.

Mūsu funkcija ir glābt cilvēkus, nevis īpašumu

Artis Tirzmalis, Krasta apsardzes dienesta priekšnieks:«Krasta apsardzes dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem sāk pildīt savus pienākumus tikai tādā gadījumā, ja ārkārtējais atgadījums apdraud pasažieru dzīvību vai veselību, kā, piemēram, gadījumā ar kuģi Mona Lisa (2008. gadā Irbes šaurumā uz sēkļa uzskrēja liels kruīza kuģis, uz kura bija 984 pasažieri – aut.), vai tad, ja ar peldlīdzekli ir noticis kaut kas ārkārtējs un tas piesārņo apkārtējo vidi, kā, piemēram, notika ar Grieķijas kuģi Golden Sky 2007. gadā (tas veda bīstamu kravu un uzskrēja uz sēkļa, un notika dīzeļdegvielas noplūde – aut.), vai tas apdraud citu kuģu pārvietošanās drošību. Cilvēku glābšanas gadījumā Krasta apsardzes dienesta pakalpojumi, protams, tiek sniegti bez maksas. Jautājumi par kaitējuma nodarīšanu videi un citi tiek izskatīti atsevišķi. Kas attiecas uz jahtu Victoria, noskaidrojās, ka nevienam no ekipāžas locekļiem palīdzība nebija vajadzīga, uz tās nebija nekādu ķīmikātu un citas bīstamas kravas, tāpēc apkārtējai videi nekas nedraudēja. Problēma radās tikai jahtas īpašniekam, taču Krasta apsardze neglābj īpašumu. Vai jūs kā nodokļu maksātāji gribat apmaksāt neapzinīga īpašnieka jahtas glābšanas darbus? Nē, protams! Mēs savu darbu novedām līdz galam. Ja būtu manījuši, ka ir bīstamība, tad apsardzes darbinieki būtu piedāvājuši nogādāt kapteini un ekipāžu krastā, taču viņi atteicās, sacīja, ka pārtikas krājumi uz jahtas ir pietiekami. Ja draud briesmas cilvēkam, mēs glābjam tikai viņu, mums nav uzdevums glābt peldlīdzekli vai citu īpašumu. Atcerieties gadījumu Rīgas jūras līcī, kad makšķerniekus uz ledus gabala sāka nest iekšā jūrā. Daudziem no viņiem bija līdzi kastes ar dārgiem makšķerēšanas piederumiem. Jūs domājat, viņiem atļāva paņemt tās līdzi, iekāpjot helikopterā? Nē, protams! Ja cilvēks pūlas saglabāt savu īpašumu, tad viņš nekāpj glābšanas laivā, kuģī vai helikopterā. Viņam ir tiesības palikt sev piederošajā īpašumā, šajā gadījumā – uz jahtas. Tiklīdz viņš nokāpj no tās, pamet to jūrā, peldlīdzeklim vairs nav īpašnieka. Jebkurš cits, kam ir iespēja izglābt peldlīdzekli, ar likumīgām tiesībām pēc tam var paturēt šo īpašumu. Tieši tāpēc arī kapteiņi līdz pēdējam paliek uz sava kuģa.