Pārkrauto kravu apjoms ostā samazinās

Kā informēja Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa, kopējais kravu apgrozījums septiņos mēnešos bijis 14,8 miljoni tonnu, bet jūlijā ostā pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu. Ventspils brīvostas pārvalde norāda, ka būtiski kravu apgrozījums samazinājies četros termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 809 000 tonnu jeb 11% samazinājies SIA "Ventspils Nafta termināls" apgrozījums, bet par 286 000 tonnu jeb 16% pārkrauto kravu apjoms samazinājies AS "Ventbunkers".

Ventspils brīvostas pārvalde norāda, ka "īpaši negatīvi" kravu apgrozījuma dati ir AS "Baltic Coal Terminal" un AS "Kālija parks". AS "Baltic Coal Terminal" šogad pārkrauti 1,4 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 44% jeb par vairāk nekā vienu miljonu tonnu mazāk nekā pagājušā gada pirmajos septiņos mēnešos. "Katastrofāli rādītāji", pēc brīvostas pārvaldes teiktā, ir AS "Kālija parks", kur septiņos mēnešos pārkrauti 142 000 tonnu, kas ir par 88% jeb par vienu miljonu tonnu mazāk nekā pērn. "Šie apjomi ļoti lielā mērā atpaliek no termināļu jaudas, tāpēc šo termināļu darbs būtiski jāuzlabo," teikts brīvostas pārvaldes sniegtajā informācijā.

Četri no kopumā 10 Ventspils brīvostas termināļiem 2015.gada pirmajos septiņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA "Ventall Termināls" par 78%, AS "Ventspils tirdzniecības osta" par 9%, SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" par 11%, kā arī AS "Ventspils Grain Terminal", kur sešos mēnešos pārkrauti 119 000 tonnu kravu atšķirībā no iepriekšējā gada, kad šajā laika periodā terminālī kravu pārkraušanas darbi nenotika. Salīdzinoši neliels apgrozījuma kritums bijis ostas uzņēmumiem SIA "Ventplac" (samazinājums par 9% jeb 24 000 tonnu) un SIA "Ventamonjaks serviss" (samazinājums par 6% jeb 23 000 tonnu).

Jūlijā pārvadāts rekordliels prāmju pasažieru skaits - 17 853 pasažieri. Populārākā līnija ir Ventspils-Nīneshamna-Ventspils, kur pasažieru skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies par 54%. Prāmju līnijas no Ventspils nodrošina operators "Stena Line" terminālī "Noord Natie Ventspils Terminals".

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadam un ar tām saistīto plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām, uzsvēra Ieviņa.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta rūpniecisko ēku būvniecība - jūnijā atklāts un darbu sācis Elektronikas centrs un vēl turpinās Tehnoloģiju centra būvniecība.

LETA