Ošiem Latvijā draud iznīcība

Pēdējos gados Gaujas nacionālā parka teritorijā Siguldas, Turaidas, Krimuldas apkaimē novērota šķietami veselu un zaļu ošu lūšana un krišana, tāpēc cēloņu meklēšanai pievērsta pastiprināta uzmanība - iespējamos iemeslus pētījis dendrologs Andrejs Svilāns. Eksperts secinājis, ka šajās teritorijās augošajiem ošiem ir infekcija dažādās slimības attīstības fāzēs.

Viens no veidiem, kā koki inficējušies ar šo ošu slimību, ir ar vēja iznēsātu poru palīdzību un augu sulu sūcošu kukaiņu starpniecību. Šī patogēnā sēne attīstās dzinumu vadaudos, tos nosprostojot un izraisot dzinumu atmiršanu. Vispirms tiek novērota pēdējā gada dzinumu lapu strauja vīšana un nokalšana. To parasti var novērot vasaras otrajā pusē - jūlijā un augustā. Augs, mēģinot kompensēt zaudēto zaru apjomu, ar katru nākamo gadu veido jaunus dzinumus jeb tā saucamos ūdenszarus. Slimībai progresējot, koka lapu apjoms samazinās, koks novājinās, notiek strauja sakņu, tai skaitā balsta sakņu atmiršana. Atmirstot balsta saknēm, koks kļūst nestabils un var apgāzties pat nelielā vējā.

Jaunie koki iet bojā četru piecu gadu laikā pēc inficēšanās, vecākiem kokiem šis periods ir līdz sešiem gadiem.

Svilāns atzīst, ka līdz šim nav atklāts pietiekami efektīvs līdzeklis cīņā ar šo ošu slimību. Tas nozīmē, ka arī tuvāko desmitgažu laikā prognozējama tālāka un praktiski neierobežojama infekcijas izplatīšanās visā Latvijā. Viņš prognozē, ka nākotnē Latvijā nebūs lielu ošu un galvenokārt būs tikai mazi kociņi.

Apdraudēti var būt arī cilvēki, jo oši nereti atrodas vietās, kur ir izveidota tūrisma infrastruktūra. Dendrologs iesaka šos kokus izzāģēt, lai tie neapdraud tūristus. Izzāģēt šos kokus vēlams arī ceļmalās, lai neapdraudētu automašīnas.

Līdzīgs liktenis ir piemeklējis vīksnas - Holandes slimības ietekmē šo koku Latvijā ir palicis ļoti maz.

LETA