Mēģinās gādāt Latvijai autobāņus

Maģistrāļu uzbūvēšana ir grandiozākais attīstības projekts, pie kā šīs Saeimas laikā politiķiem jāatrota rokas – runa ir nevis par bedrīšu lāpīšanu, bet īstiem autobāņiem ar divām joslām katrā virzienā un atļauto ātrumu 130 km/h.

Valdības deklarācijā šī ideja pieminēta diezgan lakoniskā formā:

Deklarācijas punkts 14.17. vēsta sekojošo: „Attīstīsim Latvijas lielās ostas kā savstarpēji nekonkurējošus loģistikas centrus un neatņemamu Eiropas un Āzijas tranzītceļu sastāvdaļu, t.sk. izstrādājot jauno TEN-T politiku un panākot Liepājas, Rīgas un Ventspils ostas un ceļu uz austrumu robežu iekļaušanu TEN-T pamattīklā.”

Ar abreviatūru TEN-T tiek saprasts Eiropas Transporta tīkls, un tā veidošana ir kopējā ES rūpe, tātad arī finansējums nāk no kopējā budžeta. Pērn tīklā, kurā ietilpst autoceļi, dzelzceļš, arī ūdens satiksme, ieguldīti 400 miljardi eiro, un vēl nepieciešams ieguldīt ap 500 miljardiem eiro.

Ventspils mērs Aivars Lembergs spriež, ka nav nekādu objektīvu iemeslu, lai Latvija nemēģinātu kvalificēties pie šīs naudas dalīšanas. Caur ventspilnieku partneriem - Zaļo un zemnieku savienību šī ideja jau tiek virzīta uz Satiksmes ministriju. Principiālu atbalstu tai esot paudis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Automaģistrālēm būtu jāsākas Liepājā un Ventspilī, un tad caur Rīgu - vienai jādodas uz Baltkrieviju, otrai uz Krieviju. Protams, jautājums, vai politiķu iecere izraisīs entuziasmu nozares ierēdniecībā. Uz Ventas Balss jautājumu par autobāņiem, Satiksmes ministrijas preses dienests apkopoja savu speciālistu viedokli un tas ir visai piesardzīgs.

Iespējams, arī tādēļ, ka jaunā politiskā vadība vēl tikai sāk darbu. Ministrija norāda, ka automaģistrāles atmaksājas tikai tad, ja satiksmes intensitāte pirmajā gadā pēc pārbūves nav mazāka par 15 000 automašīnām diennaktī, un tāda pašlaik sastopama tikai 30 kilometru rādiusā ap Rīgu.

Otrkārt, ministrija pašlaik nevarot atļauties pieejamo finansējumu pārdalīt par labu attīstības projektu sagatavošanai. Tādējādi autoceļu būve tiek plānota pakāpeniski. Tulkojumā tas nozīmē, ka strauja situācijas uzlabošanās pie šādas pasīvas stratēģijas nav iespējama.

Savukārt A. Lembergs aicina domāt drosmīgāk – labi ceļi atvedīs arī tranzītu. Tā noticis pagājušajā gadsimtā Vācijā, un tā varētu notikt arī pie mums - ja vien valdībai izdotos pārliecināt Eiropas Komisiju, ka izcili Latvijas ceļi, kas ved uz Krieviju un Baltkrieviju, ir pašas Eiropas Savienības interese.

Latvijas Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto prezidents Valdis Trēziņš šādu iniciatīvu vērtē ļoti pozitīvi, jo Latvija šobrīd ir tranzītvalsts tikai uz papīra: „Taču mēs te varam saspriest visu ko, virzīt ideju visos līmeņos, bet no tās nebūs nekādas jēgas, ja šie ceļi apstāsies uz Krievijas un Baltkrievijas robežas. Diemžēl jaunās valdības deklarācijā es neredzu vēlmi sakārtot attiecības ar mūsu austrumu kaimiņiem.”

Taču V. Trēziņš arī norāda, ka Krievijai virzienu uz Eiropas Savienību caur Latviju otrpus robežai nav un nebūs intereses attīstīt, kamēr mūsu valsts netiks iezīmēta TEN-T tīklā. Un, lai šo mērķi sasniegtu, valdībai ļoti pamatīgi jāstrādā. Vai tas tā notiks, rādīs laiks. Bet pagaidām jāsamierinās ar pieticīgākiem Satiksmes funkcionāru plāniem, proti, atsevišķu noslogotāko autoceļu posmu pakāpenisku pārbūvi uz četrām joslām.

Pirmie rindā ir Rīgas apvedceļš A4 Baltezers – Saulkalne. Ķekavas apvedceļš A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža. Un autoceļa Rīga – Ventspils A10 posms no Priedaines līdz Ķemeru pagriezienam.