SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca kopš 2007. gada rekonstruētās telpās Pētera ielā 33 darbojas infekciju slimību nodaļa, kurā tiek ārstēti pacienti ar infekciju slimībām no visas Ziemeļkurzemes. Nodaļā ir mūsdienīgi izremontētas palātas, kā arī izveidoti divi boksi ar atsevišķu ieeju/izeju no ārpuses, kas dod iespēju izolēt pacientus ar īpaši lipīgām vai bīstamām infekcijas slimībām. Pacientu stacionēšana tiek veikta pēc slimību diagnozēm.

 

Slimības – daudz un dažādas

Infekcijas slimību izraisītāji ir bioloģiskie aģenti – vīrusi, baktērijas un parazīti. Infekcijas slimības rodas, bioloģiskajiem aģentiem iemājojot dzīvā organismā, kā rezultātā attīstās infekcija. Ventspils slimnīcas infekciju slimību nodaļā ārstē pacientus ar zarnu infekcijām, ērču encefalītu, meningītu, vīrusu hepatītu, gripu, bērnu infekciju slimībām, augšējo elpceļu infekcijām, vīrusu infekcijām ar izsitumiem, laimboreliozi jeb Laimas slimību un citām infekciju slimībām.

 

Raksturīga sezonalitāte

«Daudzas no infekcijām ir sezonālas, piemēram, augšējo elpceļu infekcijas, gripa, zarnu infekcijas, ērču encefalīts, kā arī Laimas slimība,» stāsta Ventspils slimnīcas infekciju slimību nodaļas vadītāja infektoloģe Gunta Andersone. Piemēram, ar augšējo elpceļu infekcijām un gripu cilvēki vairāk slimo vēlā rudenī un ziemā, bet jau no vēla pavasara līdz pat rudenim viņiem īpaši jāpiesargās no ērcēm, jo tās var būt inficētas gan ar ērču encefalītu, gan Laimas slimību un, ja piesūcas, tad var saslimt ar abām šīm slimībām. «Ar ērču encefalītu saslimušo skaits pēdējos gados samazinājies. Tas ir tāpēc, ka arvien vairāk cilvēku kļūst apzinīgāki un izvēlas vakcinēties. Joprojām procentuāli ir ļoti daudz inficēto ērču un iespēja saslimt ar kādu no ērču pārnēsātajām slimībām – augsta. Tāpēc katru gadu pirms sezonas mēs atgādinām par nepieciešamību vakcinēties,» norāda Andersone.

 

Nav par vēlu arī vasarā

Tie cilvēki, kas nav potējušies, var apsvērt iespēju to izdarīt arī ērču sezonas laikā pēc paātrinātas shēmas. Ideālais laiks, kad potēties pret ērču encefalītu, ir februāris marts, kad cilvēks pirms ērču sezonas sākuma jau saņem divas potes, kas pasargā viņu no ērču encefalīta. Vēlāk tiek veikta arī trešā pote. Jāatceras, ka pēc pieciem gadiem ir jāveic revakcinācija, kas nostiprinās imunitāti uz nākamajiem pieciem gadiem. Vecākiem cilvēkiem ir jāpotējas ik pēc trim gadiem, jo imunitāte ir kļuvusi vājāka.

 

Šajā sezonā Ventspils slimnīcā ir apstiprināti četri ērču encefalīta gadījumi. Kā stāsta infektologi, ārstēšanās notiek no 10 dienām līdz pat 3 nedēļām, atkarībā no slimības smaguma. Slimībai ir raksturīga divviļņu gaita, un tā var noritēt drudža, meningiālā un perēkļa (encefalītu) formā. Ja cilvēks ir izslimojis smagu encefalīta formu, tas var atstāt sekas uz visu turpmāko dzīvi – viņš vairs nevar tik aktīvi ne mācīties, ne strādāt, jo viņam pasliktinās atmiņa, kā arī samazinās koncentrēšanās spējas.

 

Jāpiebilst, ka ir svarīgi pareizi izņemt piesūkušos ērci. Šādā gadījumā vislabāk vērsties Ventspils slimnīcas traumpunktā, kas strādā visu diennakti. Inficētai ērcei encefalīta vīruss ir siekalās, un tā iekožot inficē cilvēku. Savukārt Laimas slimības gadījumā borēlija vīruss ir ērces zarnās, un, ja ērce izraujot tiek saspiesta, tad tā šo vīrusu atvemj, kā rezultātā cilvēks inficējas.

 

A, B un C hepatīts

Pasaules veselības kalendārā 28. jūlijs ierakstīts kā Starptautiskā diena cīņai pret B un C hepatītu, ar ko var inficēties ar asins starpniecību. Kā stāsta Andersone, pēdējos gados Latvijā ir tendence samazināties akūtiem vīrushepatītu saslimšanas gadījumiem, un tas noteikti ir, pateicoties tam, ka ir pieejama vakcinācija pret B hepatītu. Savukārt kādreiz ļoti izplatīts bijis A vīrusa hepatīts, kas ir kā zarnu infekcija.

 

Inficēšanās ar šo vīrusu galvenokārt notiek tad, ja netiek ievērota personīgā higiēna un ir nepilnības ūdensapgādes sistēmā. «Pateicoties tam, ka pilsētā ir laba kanalizācija, ūdensapgāde un kontrole, A hepatīts ir izzudis. Pirms vairākiem gadiem Rīgā bija uzliesmojums, bet kopumā Latvijā A hepatīts ir maz izplatīts. Ar A hepatītu var saslimt ceļotāji, tāpēc tiem, kas ceļo uz kādām eksotiskām zemēm, iesaka vakcinēties,» norāda Andersone.

 

Zarnu infekcijas

Zarnu infekcijas visbiežāk ir vīrusu izsauktas (rotavīruss, norovīruss), un biežāk ar tām slimo bērni. Pieaugušie nereti aplipinās ar šīm infekcijām tieši no bērniem. «Bērni slimo biežāk, jo viņi ir vairāk sociāli, vairāk ir kopā, mazāk ievēro higiēnas noteikumus. Pieaugušie, protams, tos māca, bet ne vienmēr ir iespējams izsekot līdzi, vai tie tiek ievēroti,» stāsta Andersone. Arī zarnu infekcijas ir sezonālas, kāds atsevišķs slimnieks ir vienmēr, bet pārsvarā ar tām slimo ziemas sākumā (janvārī februārī) un vasaras beigās.

 

Starp zarnu infekcijām ir arī tādas, ko izraisa baktērijas – bakteriālās zarnu infekcijas, piemēram, salmoneloze. Vīrusu zarnu infekcijas ir kontaktinfekcijas, kad cilvēks vīrusu iegūst kontaktu ceļā no inficētā cilvēka, bet bakteriālās zarnu infekcijas gadījumā cilvēks inficējas ar pārtikas produktiem.

 

Sniedz konsultācijas

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas infekciju slimību nodaļā iespējams pieteikties uz ambulatorajām konsultācijām gan pie pieaugušo, gan bērnu infektologa. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu vai par maksu infektologi pieņem pacientus no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 9.00 līdz 14.00, vēlams iepriekš pieteikties pa tālruni 63624396.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: