Valsts prezidents Raimonds Vējonis piekritis kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) aicinājumam kļūt par Latvijas valsts simtgades patronu un uzņemties vadīt augstākā līmeņa domapmaiņas grupu.
Vējonis būs Latvijas valsts simtgades svētku patrons
0Sarunas laikā kultūras ministre izklāstīja gaidāmo svētku mērķus, norādot uz vēlmi ar svētkiem veicināt iedzīvotājos piederības sajūtu, piedāvāt iespēju pašorganizēšanās ceļā ietekmēt svētku norisi un nest Latvijas vārdu pasaulē. Kultūras ministre arī izklāstīja svētku pamatuzstādījumus un ieceres par programmu virzieniem.
Tāpat kultūras ministre uzsvēra, ka viens no pamatmērķiem ir svētku svinēšana visā valstī un lai to jūt katrs Latvijas iedzīvotājs. Caur personību dzīvi jāstāsta par Latvijas valsts vēsturi, šodienu un nākotnes iecerēm. Vējonis izteica atbalstu šīm iecerēm, kā arī apņēmās pēc iespējas plašāk gan Latvijā, gan tautiešiem ārvalstīs arvien atgādināt par gaidāmajiem svētkiem un aicināt ikvienu būt aktīvam to dalībniekam.
Melbārde jau iepriekš norādījusi, ka Latvijas simtgades programma būs mīļa, viegla un visiem saprotama. "Pirmkārt, tāpat kā dzimšanas dienā, atcerēsimies savus ciltstēvus un ciltsmātes," maijā notikušajā Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijā stāstīja ministre, norādot, ka tiks cildināti tie cilvēki, kuri palīdzēja Latvijai ceļā uz valstiskuma iegūšanu, kā arī tie, kuri piedalījās Latvijas proklamēšanā.
Tāpat kā jubilejā tiek šķirstīts bilžu albums, Latvijas simtgades svētku programmā plānots atcerēties Latvijas valstiskuma attīstības ceļu - notikumus, kas dažādos laikos un vietās ir bruģējuši ceļu uz valsti. Saistībā ar šo saturisko līniju paredzēts, ka notiks arī Latvijas izzināšana ekskursijās.
Par godu dzimšanas dienas svinībām notiks arī Latvijas rotāšana. Tas nozīmēs ne tikai vides sakopšanu talkās un citās akcijās, bet arī sevis sakopšanu. Nacionālais kultūras centrs aicinās cilvēkus darināt katram savu tautas tērpu. Saistībā ar šo tematisko līniju ministre norādīja, ka 2018. gadā būs atvērta arī Rīgas pils. Būs notikusi arī Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija. Plānots, ka sakopta būs arī VEF Kultūras pils.
No reģionālajiem objektiem plānots, ka 2018.gadā būs gatava koncertzāle Ventspilī.
Pašā dzimšanas dienā ir plānoti pasākumi ne tikai nacionālā, bet arī reģionālā mērogā. Ievērojot to, ka dzimšanas dienas svinēšanā parasti piedalās arī draugi un kaimiņi, valsts simtgades svētkos paredzēta arī sadarbība ar Baltijas valstīm un Somiju, kā arī starptautiska programma.
Simtgades mērķi ir godināt valsts dibinātājus un pieminēt notikumus, kas ietekmējuši Latvijas valsts izveidi, kā arī apliecināt Latvijas kā eiropeiskas valsts vērtības - brīvību un demokrātiju. Svinot simtgadi, vēlas cildināt Latvijas dabas skaistumu, kultūras daudzveidību un neskartību, daudzināt Latvijas cilvēku talantus, izcilību un sasniegumus, kā arī spēcināt Latvijas kā 21.gadsimta nacionālas valsts identitāti. Kā uzsvēra Melbārde, svarīgi Latvijas simtgadē modināt sabiedrībā atbildību par sevi, savu ģimeni un valsti.
Latvijas simtgades programma tiek plānota no 2017.-2021.gadam. Organizatori vēlas aktualizēt Latvijas vēsturi, pasniedzot to radoši. Kā svarīga norādīta paaudžu saiknes stiprināšana, kurā bērni un jaunieši uzņemas līdzvērtīgu iniciatīvu un atbildību.
Simtgades mērķus plānots īstenot arī ar Latvijas tradicionālās kultūras mantojuma atdzīvināšanu mūsdienīgās formās. Nozīmīga esot arī paliekošu laikmetīgās kultūras vērtību radīšana. Pēc Melbārdes teiktā, svarīga ir latviešu valodas godināšana un stiprināšana, kā arī sabiedrības līdzdalība ideju ģenerēšanā, programmu veidošanā un īstenošanā. Organizatori vēlas arī iedvesmot sabiedrību lokālpatriotismam novados un mazpilsētās.
LETA
Komentāri (0)