No roņiem draudzīgākās pilsētas - Ventspils ostas 21. piestātnes (Ostas ielas promenādē, pie pieminekļa Kr. Valdemāram) Krasta apsardzes kuģis „Astra” devās jūrā, lai aptuveni 15 jūdzes no krasta atlaistu dabā trīs Rīgas Zooloģiskajā dārzā izaugušos pelēkos roņus.
Ronēnus līdzi jūrā pavadīja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvji, bet ceļavārdus teica Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Ronēnu izlaišanas vieta – Ventspils piekraste - nav izvēlēta nejauši. Rīgas Zooloģiskajā dārzā jau daudzus gadus pie roņu baseina tiek izvietots Ventspils informatīvais stends, tādējādi zoodārza apmeklētājus aicinot uz roņiem draudzīgāko pilsētu – Ventspili, savukārt līdzekļi par informācijas izvietošanu tiek izlietoti gan ronēnu barošanai nepieciešamo zivju, gan inventāra un medikamentu iegādei.
2013. gadā Ventspils pilsēta saņēma „Roņiem draudzīgākās pilsētas” goda nosaukumu, bet šogad top īpaša pateicība par līdzjūtību un sapratni, palīdzot dzīvniekiem, kurus ne katrs mīl, jo tie ir un paliek cilvēka konkurenti cīņā par lomu... Uzvarējusi cilvēcība!
Papildu informācijai:
Nelaimē nokļuvušo ronēnu stāsts atkārtojas katru pavasari, īpaši pēc siltām ziemām, kā šī. Arī šogad Rīgas Zooloģiskajā dārzā marta beigās un aprīlī nogādāti 10 ronēni: 9 pelēko roņu mazuļi un viens pogainā sīkroņa mazulis.
Diemžēl vairākus ronēnus bija sakoduši pludmalē nepieskatīti suņi, un četrus, kuri bija pārāk novārguši un savainoti, izglābt neizdevās. Pogainā sīkroņa mazulim mājvieta atradās Polijā, Lodzas zooloģiskajā dārzā, bet trim pelēkajiem ronēniem mājvieta atrasta okeanārijos Dienvidkorejā, kurp tie dosies rudens pusē. Savukārt pērn izaudzinātais pelēkais ronis Pīters un vēl divi šī pavasara izbarotie pelēkie ronēni, kuru svars nu pieaudzis līdz 40 kilogramiem, gatavi no Ventspils doties iekarot Baltijas jūras plašumus un atgriezties dzimtajā pusē Igaunijas salu piekrastēs.
Ar nelaimē nokļuvušu vai arī nepamatoti liedagā savāktu roņu mazuļu izbarošanu Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti nodarbojas jau daudzus gadus, un zoodārza „audzēkņiem” mājvietas atrastas gan Ķīnas un Japānas, gan Francijas un Polijas, gan Lietuvas un Igaunijas zoodārzos un okeanārijos. Vairāk nekā 10 pelēkie roņi, pēc atpazīšanas zīmes iestiprināšanas pleznā atlaisti jūrā.
Atšķirībā no vairuma dzīvnieku mazuļu, līdz 30-40 kg uzbarotam pelēkajam ronēnam ir pietiekošas tauku rezerves, lai tas varētu pat pilnībā bez ēšanas izdzīvot vairākas nedēļas. Kā rāda zinātniskie pētījumi, parasti gan ronēns iemācās ķert zivis ātrāk, un vienīgās rūpes, lai tas neiekļūst piekrastes zvejnieku tīklos vai nesāk meklēt draugus atpūtnieku vidū liedagā. Tāpēc roņu izlaišana notiek attālu no krasta.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas. Pelēkais ronis un pogainais sīkronis Latvijas piekrastē uzskatāmi par samērā bieži sastopamiem, bet plankumainais ronis manīts ļoti reti. Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā. Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir Igaunijā, Sāremas apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā.
Komentāri (0)