Jādomā, kā mazināt mirstību no vēža

Kā diskusijas sākumā norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoķirurģijas klīnikas Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis, Latvijā pērn vēzis tika atklāts vairāk nekā 11 500 cilvēku. Savukārt no vēža Latvijā pērn nomira teju 6000 cilvēku.

Kopumā šī gada sākumā Latvijā vēža reģistrā bija 77 780 pacientu. Šajā reģistrā tiek uzskaitīti arī tie cilvēki, kuriem vēzis jau ir izārstēts, bet viņiem jāturpina veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka vēzis neveidojas no jauna.

Kā stāstīja Baltiņa, tik daudz cilvēku no vēža pirmajā gadā mirst tādēļ, ka pēc palīdzības vēršas novēloti.

Kā diskusijas sākumā sacīja Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga, vēža izplatība palielinās cilvēkiem vecuma grupā virs 50 gadiem. Viņa uzsvēra, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem vēl ir darbspējas vecumā.

Tāpat arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD), plānojot budžetu onkoloģijas nozarei, būtu jāņem vērā tas, ka vēža reģistrā Latvijā ir vairāk nekā 77 000 cilvēku. Pieaug arī saslimstība ar "dārgajām" diagnozēm - krūts, zarnu, ādas un nieru vēzi.

Slokenberga uzsvēra, ka Latvijā ir augstas klases speciālisti un laba aparatūra, tomēr nereti pietrūkst finansējuma, lai sistēma kopumā darbotos.

Savukārt, kā diskusijas sākumā sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), šobrīd "zaļais koridors" onkoloģijā netiek izmantots pilnvērtīgi, kā arī viņš nav apmierināts ar skrīninga rezultātiem.

Viņš pieļāva iespēju, ka NVD izsūtītie uzaicinājumi uz skrīningu bieži nesasniedz adresātu, jo konkursa kārtībā ticis atrasts lētākais vēstuļu piegādātājs, tomēr, iespējams, "tik svarīgu vēstuļu" nogādāšanu adresātam vajadzētu uzticēt Latvijas Pastam.

Tāpat viņš aicināja ārstus izvērtēt darba organizāciju, kā arī uzlabot sadarbību ar pacientiem.

Veselības ministrs onkoloģijas pacientu rindu mazināšanai finansējumu aicina meklēt sistēmas iekšienē. Tāpat jāveicina informācijas apmaiņa starp pašu pacientu, viņa ģimenes ārstu un onkologu, kurš attiecīgi jau nodarbojas ar vēža ārstēšanu.

Ministrs aicināja "nenolaist rokas un finansējumu onkoloģijas pacientu rindu mazināšanai meklēt sistēmas iekšienē". Viena no iespējām būtu pārskatīt sistēmu, lai novērstu izmeklējumu dubultošanos, kad vairākās ārstniecības iestādēs pacientam tiek veikti vieni un tie paši izmeklējumi.

Tāpat Belēvičs norādīja, ka katrā onkoloģijas centrā būtu jānosaka viens atbildīgais par izmeklējumu veikšanu, kā arī sistēmā būtu jānosaka atbildīgais par katru pacientu, kad viņš jau atrodas "zaļajā koridorā".

Ministrs uzsvēra, ka situācijas, kad onkoloģijas pacientam rindā uz ārstēšanu jāgaida septiņi mēneši, ir novēršamas tuvākajā laikā.

Ministrija arī no diskusijas dalībniekiem saņems prezentētos algoritmus par to, kā pacientam vajadzētu iekļūt "zaļajā koridorā". Viens no algoritmiem paredzēja, ka pacientam "zaļajā koridorā" jāiekļūst jau pie aizdomām par vēža esamību. Tāpat pacientam pēc ārstēšanās vajadzētu būt iespējai atkārtotas pārbaudes veikt bez rindas, lai viņu varētu novērot.

LETA