Pieaugot interesei par veselīgu dzīvesveidu, arvien populārāks kļūst velotūrisms. Par saviem iespaidiem apceļojot Eiropu dalījās Raimonds. Viņš uzsver, ka ar mašīnu bieži vien sanāk „paskriet” garām daudzām ievērojamām vietām, tad pārvietojoties ar divriteni ir tā priekšrocība visu redzēt, uzzināt, turklāt, vēl atrasties svaigā gaisā!
Ir klāt pavasaris. Arvien vairāk uz ielām redzami velobraucēji, lai gan līdz aktīvai velo un arī atvaļinājumu sezonai vēl nedaudz laika. Kāds jau savu atvaļinājumu ir izplānojis, kāds ir pasūtījis biļetes, cits savukārt paliks mājās, jo uzskata, ka ceļot ir sarežģīti un dārgi. Kāds gatavojas nodzīt kārtējo riteni MTB maratonos, cits nopirks savu pirmo velosipēdu, lai sākumā baudītu savas pašvaldības arvien vairāk izveidotos veloceliņus, bet vēlāk doties arī kur tālāk.
Ar savu stāstu un pieredzi vēlētos iedrošināt mūs visus darīt savādāk, darīt pašiem, darīt ko jaunu. Priecājos par tiem cilvēkiem, kuri bez ilgas domāšanas var sniegt konkrētu atbildi uz jautājumu: „Kad Tev pēdējo reizi bija pirmā reize?” Un vai šī atbilde, šīs atmiņas Jūs nesilda nedaudz karstāk, kā citas, neapšaubāmi arī patīkamas atmiņas? Daloties pieredzē un pastāstot par iespējām, vēlos aktivizēt gan „pasīvos” velobraucējus, gan velotūristus ar pieredzi, kuri lūkojas pēc plašākiem apvāršņiem, gan daudzus citus, kuriem ir velosipēds, vai plāno to iegādāties. Kopumā sanāca diezgan pagari, bet ticiet man, nepieciešamās informācijas sameklēšana, izpēte un apkopošana iesācējam (un ne tikai) aizņem daudz vairāk laika, nekā šo rindu izlasīšana.
Savu pirmo riteni (neskaitot bērnības padomju ražojumu „Škoļņik” un „Orļonok”) iegādājos, kā dāvanu 40 gadu jubilejā. Lai arī nebija, nekādas pieredzes, bija nodoms darīt ar to ko vairāk, kā pilsētas veloceliņu izmantošana. Piekrītat taču, ka pēdējos gados, tā saucamajā tautas klasē, riteņbraukšanas iespējas ir ievērojami augušas. Katra sevis cienoša pašvaldība veido speciālus vai vienkārši pielāgo veloceliņus. Mūsu Ventspils celiņi ir līmenī. Tiek zīmētas kartes, veidoti maršruti ( www.velokarte.lv, www.divritenis.lv ), organizētas velodienas. Latvijas riteņbraucēju vienības brauciens Siguldā un velofestivāls Latvijā „Velodiena Kuldīgā”, (www.velokuldīga.lv ) vien ir ko vērts! Ventspils velosezonas atklāšanas pasākums arī katru gadu pulcē arvien vairāk apmeklētāju. Taču parasti specializētais veloceliņš beidzas līdz ar pilsētas robežām (pagaidām) un tālāk ceļš jādala ar mehanizētiem transporta līdzekļiem... Skatoties ziņas un saklausot statistiku par notriektajiem riteņbraucējiem, lielākajai daļai, diemžēl pāriet domas ar riteni braukt, kur tālāk. Lai arī personīgi mani tas nebiedētu, jo zinu, ka paklausot pieredzējušus pasaules apceļotājus un lietojot atstarojošo vesti arī dienā un vienkāršu atpakaļskata spogulīti, iespēja tikt notriektam samazinās vairākas reizes. Manā gadījumā vēlējos ar riteni izbaudīt plašākus apvāršņus, jo dzimto zemīti ir sanācis pietiekoši daudz apbraukāt. Tātad Eiropa! Precīzāk Rietumeiropa, jo paši taču arī esam Eiropa. Kurš nav dzirdējis par tās sakārtoto riteņbraukšanas infrastruktūru, pieklājību, pieejamību? Ja pēc statistikas 10 vāciešiem ir 7 velosipēdi, bet nīderlandiešiem pat 9, tad sev taču viņi būs pacentušies. Jānotestē! Tikai kā uz turieni tikt?
Pasteidzoties notikumiem pa priekšu pateikšu, ka es to izdarīju! Izbaudīju divus atvaļinājuma ceļojumus ar velosipēdu. 2013. gadā 2 nedēļās nominot ap 600 km gar Reinas un Mozeles upes fantastiskajām ielejām Vācijā, kā arī izbraukājot Luksemburgu un iegriežoties Francijā.
Turpinājumu lasiet sadaļā Brīvbrīdim
Komentāri (0)