Steigu neatbalsta

Jaunais likumprojekts ir jāskata trīs lasījumos, jo tā ir "būtiska lieta", šodien žurnālistiem sacīja LPS vadītājs Andris Jaunsleinis.

Viņa ieskatā, arī skatot šo likumu trīs lasījumos, var pagūt nodrošināt, ka jaunā finanšu izlīdzināšanas sistēma stājas spēkā no 2016.gada, kā to vēlas Finanšu ministrija (FM).

LPS iesniegs Saeimā vairākus priekšlikumus izlīdzināšanas modeļa pilnveidošanai. Piemēram, LPS apšauba, vai būtu pareizi par 40% samazināt svērto kritēriju par bērniem un skolēniem, jo demogrāfija valstī ir pasludināta par prioritāti, skaidroja Jaunsleinis. FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme iepriekš intervijā aģentūrai LETA argumentēja, ka pašreizējā modelī skolēnu skaita loma un izglītības funkcija ir pārvērtētas, tāpēc arī demogrāfisko kritēriju vērtības pārskatītas.

LPS diskusijas par jauno PFI modeli bijušas spraigas, jo jaunais modelis LPS veidojošās pašvaldības skar dažādi. Lēmumi šodien pieņemti balsojot.

"Pēc jaunā modeļa sanāk, ka dotāciju nesaņem tikai viena bagātākā pašvaldībā, bet pārējās saņem," stāstīja Jaunsleinis. LPS piedāvā, ka no bagātāko pašvaldību budžetiem netiek izņemts vairāk kā 20% no aprēķiniem.

Jaunsleinis arī pauda viedokli, ka valsts attīstības labad valsts budžeta ieguldījumam pašvaldību finanšu izlīdzināšanā būtu jābūt līdzīgam pašvaldību ieguldītajam, tas ir, ja vienu eiro iegulda pašvaldības, tad viens eiro būtu jāiegulda arī valstij. Pašlaik valsts daļa ir mazāk nekā puse no kopējā finanšu izlīdzināšanas fonda - Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds ir ap 100 miljoniem eiro, bet valsts daļa ir 36 miljoni eiro.

FM jauno PFI modeli iesniegusi izvērtēšanai Saeimā.

FM skaidro, ka jaunais PFI modelis novērsīs līdzšinējās nepilnības un mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām. Būtiskākā atšķirība jaunajā modelī ir tas, ka ir ieviests nosacītais iedzīvotājs. Katrs iedzīvotājs tiek noteikts kā vieninieks jeb viens nosacītais iedzīvotājs, un tālāk atbilstoši demogrāfiskajiem kritērijiem tiek pielikti klāt šādi rādītāji: katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dod 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns - papildu 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma - papildu 0,74 nosacītos iedzīvotājus.

Jaunajā modelī ir pārrēķinātas demogrāfisko kritēriju vērtības, jo pašreizējā modelī skolēnu skaits, izglītības funkcija ir pārvērtēta. Otrs pamatprincips - izlīdzināšana tiks veikta nevis pret finanšu nepieciešamību, kas bija aprēķināts lielums, bet gan pret pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem.

Pēc citiem principiem tiks arī sadalīta valsts budžeta dotācija - katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un, jo tuvāk pašvaldība atradīsies bagātākajai pašvaldībai, jo valsts budžeta dotācija būs mazāka, bet, jo tālāk pašvaldība atradīsies no turīgākās pašvaldības, jo valsts budžets dotēs vairāk.

Ieviests arī jauns kritērijs, kas raksturo teritorijas platību. Šis kritērijs arī tiks izteikts kā nosacītais iedzīvotājs, proti, katrs kvadrātkilometrs dos papildu 1,52 nosacītos iedzīvotājus. No teritorijas kritērija ieguvēji būs lielas teritorijas ar mazu blīvumu.

FM uzsver, ka tās risinājums paredz stabilu mehānismu, lai pašvaldības ne tikai īstermiņā uz vienu gadu, bet arī vidējā un ilgtermiņā zinātu, kāds būs to finansējuma apjoms.

Ieviešot jauno sistēmu, 2016.gads būs pārejas periods, kad nevienai pašvaldībai nesamazināsies pieejamie finanšu līdzekļi.

Kā rāda LPS aprēķini, salīdzinot FM pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016.gadam ar 2015.gada spēkā esošo aprēķinu, lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams Garkalnes novadam - par 967 000 eiro jeb par 12%, Viļānu novadam - par 334 000 eiro jeb par 9,1%, Babītes novadam - par 721 000 eiro jeb par 8,1%, Aglonas novadam - par 179 000 eiro jeb par 8%, Zilupes novadam - par 151 000 eiro jeb par 7,9%, Krāslavas novadam - par 763 000 eiro jeb par 7,7%, Vārkavas novadam - par 81 000 eiro jeb par 6,7%, Varakļānu novadam - par 131 000 eiro jeb par 6,4%, Daugavpils novadam - par 885 000 eiro jeb par 6,3%, Riebiņu novadam - par 190 000 eiro jeb par 6% un Rēzeknes novadam - par 1 miljonu eiro jeb par 6%.

LPS vērš uzmanību, ka 98% no Latgales novadiem vērojams vērtēto ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums.

Tikmēr lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts Jēkabpils pilsētai - par 1,9 miljoniem eiro jeb par 15,1%, Ķeguma novadam - par 456 000 eiro jeb par 13,8%, Ventspils novadam - par 1 miljonu eiro jeb par 13,7%, Liepājas pilsētai - par 5,5 miljoniem eiro jeb par 13,7%, Rucavas novadam - par 130 000 eiro jeb par 12,5%, Nīcas novadam - par 231 000 eiro jeb par 11,3%, Krimuldas novadam - par 324 000 eiro jeb par 10,6%, Naukšēnu novadam - par 115 000 eiro jeb par 9,9%, Pāvilostas novadam - par 165 000 eiro jeb par 9,9% un Beverīnas novadam - par 172 000 eiro jeb par 9%.

LPS nav mierā, ka ilgtermiņā izlīdzināšanas modeļu maiņas rezultātā radušās negatīvās sekas pašvaldībām nav paredzēts kompensēt.

LETA