Uzsver nepieciešamību pēc ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijas

Ministru diskusiju vadīja Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), savukārt Eiropas Komisiju pārstāvēja limata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete.

ES enerģētikas ministri diskutēja par siltumapgādes un aukstumapgādes jautājumiem un iespējām rast kopīgus risinājumus energoefektīvākai šo jomu attīstībai. Ministri pārrunāja galvenos šķēršļus siltumapgādes un aukstumapgādes tirgus attīstībai, kā arī finansējuma pieejamības jautājumus izmaksu ziņā efektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes infrastruktūras attīstībai.

Ministri bija vienisprātis, ka ir nepieciešama ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģija. Ministri uzsvēra, ka sinerģiju izmantošana, piemēram, hibrīdsistēmu, atjaunojamo resursu un vietējo energoresursu izmantošana un pieejamo tehnoloģiju izmantošana, siltumapgādes un aukstumapgādes sektoros ir nozīmīga. Papildus tika uzsvērts efektivitātes princips, īpaši attiecībā uz projektu attīstību un īstenošanu, kā arī patērētāju ieguldījumiem un investīcijām.

"ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijai jārada vīzija nozares tālākai attīstībai, dodot pēc iespējas lielāku labumu patērētājiem, videi un ekonomikai," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Enerģētikas ministru diskusijas rezultāti būs Latvijas prezidentūras ieguldījums ES siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģijas izstrādē, kuru Eiropas Komisija plāno publicēt tuvākajos mēnešos.

Tikšanās laikā ES enerģētikas ministri diskutēja arī par reģionālās sadarbības stiprināšanu enerģētikas sektorā, kas ir būtiska ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā.

"Enerģētikas savienība paredz attīstīt ciešu, daudzpusēju un daudzlīmeņu sadarbību. Latvijas prezidentūra uzskata, ka reģionālā dimensija ir īpaši būtiska. Mērķtiecīga un attīstīta visu dalībvalstu sadarbība sekmēs Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu, kas ietver pilnībā integrētu iekšējo tirgu, paaugstinātu enerģētisko drošību, pāreju uz zema oglekļa resursu ekonomiku un inovāciju, kā arī pētniecības potenciāla izmantošanu," norādīja Latvijas ekonomikas ministre.

Latvijas prezidentūras mērķis bija sekmēt dalībvalstu diskusiju par sadarbības iespējām un nosacījumiem, kā arī veicināt ES dalībvalstu labās prakses apmaiņu. Dalībvalstis bija vienisprātis, ka reģionālā sadarbība ir noteicošā Enerģētikas savienības īstenošanā.

"Katrā ES reģionā ir atšķirīga sadarbības kultūra un tiek izmantoti tikai šim reģionam atbilstoši risinājumi. Es ticu, ka mums ir iespēja vienam no otra mācīties un, pārvarot visus šķēršļus, mums izdosies sekmīgi attīstīt Enerģētikas savienības ideju. Šodienas diskusijā tika norādīts uz veiksmīgu reģionālās sadarbības piemēru - Baltijas reģiona sadarbība enerģētikas sektorā. Baltijas enerģijas tirgu starpsavienojumu plāns (BEMIP) bija pamats mūsu veiksmīgai sadarbībai, lai sasniegtu ievērojamus rezultātus," sacīja Reizniece-Ozola.

Diskusijas laikā enerģētikas ministri norādīja, ka reģionālās sadarbības sekmēšanai ES jāievēro vairāki principi, īpaši nozīmīgi ir ES dalībvalstīm dot iespēju gūt abpusēju labumu, vadoties pēc savām interesēm un nacionālās politikas. Savukārt Eiropas Komisijai ir būtiska loma reģionālo iniciatīvu vadībā un uzraudzībā. Vienlaikus tika atzīts, ka nepieciešams izstrādāt detalizētu turpmāk veicamo pasākumu plānu, savlaicīgi novēršot riskus un vienojoties par darbību atsevišķos specifiskos gadījumos, piemēram, nedrošas tirgus integrācijas vai regulējošo iestāžu sadarbības trūkuma gadījumos.

Arī šīs dikusijas rezultāti tiks iesniegti Eiropas Komisijai turpmākās enerģētikas politikas izstrādei.

LETA