Sadarbībai ar Ķīnu izglītībā ir potenciāls

Apdzen Ameriku

Vucāns uzsver, redzētais ļauj apgalvot, ka Ķīnas Tautas Republikas mērķis – 2015. gadā kļūt par pasaulē lielāko ekonomiku, atstājot aiz sevis Ameriku, – visdrīzāk piepildīsies. Viņš šajā valstī bija jau otro reizi, un, salīdzinot ar 2002. gadu, vērojis milzīgu progresu. Tas, ko viņš tolaik redzējis Pekinā, – debesskrāpji, tehnoloģiju attīstība u.c., nu nonācis līdz vistālākajām provincēm, par Šanhaju nerunājot – tās centrs esot paraugs modernai pilsētbūvniecībai.

Ķīnieši ļoti daudz naudas investē izglītībā un pētniecībā, jo apzinās, ka šī mērķa sasniegšanai svarīgi attīstīt augsto tehnoloģiju ekonomiku, ko nevar izdarīt bez augstskolu un zinātniskā potenciāla izmantošanas. Tādēļ universitātes tiek aprīkotas ar modernu aparatūru, piemēram, Liaoningas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē latviešu mācībspēki redzējuši ļoti augsta līmeņa kriminālistikas laboratoriju.

Jāprot ķīniski

IZM ministres Tatjanas Koķes un Liaoningas provinces Izglītības departamenta Saprašanās memorands par sadarbību izglītības jomā cita starpā paredz arī savstarpēju diplomu atzīšanu. Tas nozīmē, ka ikviens izglītību un zinātnisko grādu apstiprinošs diploms, kas iegūts Latvijā, pēc zināmas procedūras iziešanas būs spēkā arī ĶTR, un otrādi. No vienas puses, tas mums nozīmē jaunu, ļoti plašu darba tirgu.

Taču Vucāns uzsver, ka galvenais nosacījums ir ķīniešu valodas zināšanas. Ar angļu valodu var iztikt Šanhajā un lielajās ostās, bet ne pārējā Ķīnā. Liaoningas provinces Šenjanas pilsētā, Krievijas pierobežā, nedaudz izmanto krievu valodu, toskait biznesa vidē. Ķīniešu valodu pie mums var studēt Latvijas Universitātē, aptuveni 500 cilvēku to apgūst kursu līmenī Rīgā.

Arī Ventspils Augstskolā ir daži entuziasti, jo VeA ir veiksmīga sadarbība ar Taivānu, un vairāki studenti apmaiņas rezultātā tur pabijuši,bet izglītības–zinātnes telpa Ķīnai un Taivānai ir kopīga, novērojis Vucāns. Acīmredzot tieši šie cilvēki, ja sajutīs aicinājumu, būs mūsu valsts sūtņi šajā lielajā ekonomikā, domā augstskolas rektors.

Kā piemēru viņš min Latvijas vēstniecības 3. sekretāru, kurš Ķīnā nokļuvis kā maģistratūras students, bet valodas prasme ļāvusi viņam ieņemt atbildīgu amatu valsts mērogā. Latvijas augstskolu rektori, tiekoties ar vietējo universitāšu pārstāvjiem, vienojušies, ka sadarbība pamatā varēt būt maģistra un doktora studiju līmenī, kas nozīmē arī dažādu pētniecisko iekārtu izmantošanu un kopīgus pētījumus.

Lai sadarbība izglītības un zinātnes jomā attīstītos, jāiedarbina attiecīgie atbalsta mehānismi – stipendiju un apmaiņas programmas, ar ko Latvijā nodarbojas Izglītības attīstības aģentūra. Vucāns spriež, ka sadarbība izglītības un zinātnes jomā starp abām valstīm varētu būt veiksmīga. Vienā no biznesa forumiem Šanhajā Vucāns saticis uzņēmuma Aerospace Power pārstāvi, un, iespējams, tas varētu kļūt par Ventspils Radioastronomijas centra sadarbības partneri, jo tam ir liela pieredze satelītu būvniecībā.

Neizmantotās iespējas

Pēc EXPO 2010 izstādes apmeklējuma Vucāns secinājis, ka Latvija nepietiekami izmantojusi iespējas šajā milzīgajā forumā reklamēt mūsu biznesa vidi un iespējas. Izņemot Aerodium vēja tuneli, Latvijas paviljonā bija tikai daži ekrāni ar standarta prezentācijām par Latviju, toskait par Ventspili, un tas arī viss.

Piemēram, zviedri un dāņi nepārtraukti organizēja biznesmeņu seminārus un tikšanās ar Austrumu valstu pārstāvjiem. Tā ir pareizā forma, kā sevi piedāvāt un dibināt biznesa kontaktus, uzskata Vucāns, un tas jāņem vērā, gatavojoties nākamajai EXPO izstādei.