Mediatori mudina izlīgt

Prakse samierināt strīdniekus, palīdzot viņiem pieņemt lēmumu, kas gandarī abas puses, un nemeklējot vainīgo, bet konstruktīvu risinājumu pasaulē pazīstama sen. Pēdējo gadu laikā to izmanto arī Latvijā, tādējādi atslogojot tiesu darbu, taupot konfliktā iesaistīto pušu līdzekļus un palīdzot arī strīdā saglabāt labas attiecības.

Mediators, atgādina krīzes centra vadītāja Ruta Šenkevica, nepieņem lēmumus, nedod padomus un nepiedāvā risinājumus, bet atbalsta abas puses un virza sarunu tādā gultnē, lai nemiernieki saprastos un varētu izlīgt.

Dažkārt izlīgums nenotiek, tomēr svarīgi, ka pirms došanās uz tiesu cilvēki mēģinājuši risināt problēmu, un biežāk tas tomēr izdodas. Izlīguma metodi darbā vairākus gadus sekmīgi izmanto Valsts probācijas dienests.

Ventspils  teritoriālajā struktūrvienībā mediatoru lomu uzņēmusies vecākā referente Ilze Piņkova un brīvprātīgā Jolanta Segliņa-Gluškova.

Viņas palīdz dažādās situācijās – arī tad, ja pastrādātas sīkas zādzības un konstatēts huligānisms, saka probācijas dienesta Ventspils  teritoriālās struktūrvienības vadītāja Lana Kondeļčuka: «Bieži izlīgumu panākt vēlas viena puse. Tad sazināmies ar otru, izzinām, ko katra vēlas, un mediators tiekas ar abiem cilvēkiem. Mediāciju kā strīda risināšanas metodi izmantojam, uzklausot arī prokuratūras, tiesas un policijas ieteikumus. Dažkārt faktu, ka aizdomās turamais piekritis izlīguma procedūrai, tiesā izmanto kā vainu mīkstinošu apstākli, norāda Kondeļčuka.

Parasti strīdnieki vienojas (vai nevienojas) 2– 4 reizēs. Viss, kas tiek runāts mediācijā, ir konfidenciāls, turklāt strīdnieki un mediators paraksta vienošanos par to, kā notiks sadarbība, bet, iesniedzot dokumentus tiesā, tiek ņemts vērā, par ko strīdnieki vienojušies. Vienošanos katra puse vispirms var apspriest ar savu advokātu, pēc abu pušu vienošanās to parakstīt un apstiprināt pie notāra. Risinot konfliktsituācijas, saka krīzes centra psiholoģe Jolanta Leinarte un juriste Elita Krauča, labāk strādāt komandā, proti, divatā – juristam un psihologam.

Novembrī krīzes centrs zinās, vai Eiropas Sociālais fonds apstiprinās viņu iesniegto projektu, kas paredz arī mediācijas iekļaušanu rehabilitācijas pakalpojumu klāstā, lai ventspilnieki un novada iedzīvotāji šo pakalpojumu varētu saņemt bez maksas. Mediāciju var izmantot ģimenes konfliktsituācijās, komercstrīdos, darba kolektīvu konfliktos, konfliktsituācijās skolā u.c. situācijās, kad pašu spēkiem grūti atrisināt strīdu.

Krīzes centra darbinieces Ruta Šenkevica (pa kreisi), Elita Krauča un Jolanta Leinarte gatavas palīdzēt izlīgt.