Somijas vēstniece: Somi un latvieši ir līdzīgi (FOTO)

Ventspilī viņa pavadīja divas notikumu piepildītas dienas, apskatot pilsētu, tiekoties ar skolēniem, Ventspils pašvaldības un brīvostas pārstāvjiem, kā arī Pārventas bibliotēkā atklājot izstādi par pirts tradīcijām četrās Eiropas valstīs Latvijā, Somijā, Turcijā un Ungārijā.

Ventas Balss vēstnieci sastapa vakar 1. ģimnāzijā, kad viņa tikko bija tikusies ar skolēniem un nolasījusi lekciju angļu valodā. Vēstniecei īpaši paticis, ka skolēni uzdevuši jautājumus. Tie bijuši interesanti – par Santaklausu, studiju iespējām Somijā, par diplomāta darbu u.c.

Vēstniece bija paguvusi jau apskatīt pilsētu, apmeklēt Rakstnieku māju un Amatu māju. Par visu redzēto vēstniece teica tikai atzinīgus vārdus. Viņa iecerējusi arī stiprināt Somijas sadarbību ar Ventspili, vēl vairāk nekā līdz šim popularizējot Ventspils rakstnieku māju Somijā, kā arī piedāvāt iespēju Somijas nevalstiskajām organizācijām īstenot kopprojektus ar mūsu Amatu māju.

Apskati fotogrāfijas: Vēstnieces sgaidīšana, Izstādes par pirts tradīcijām atklāšana.

Izmantojot izdevību, Ventas Balss Somijas vēstniecei Latvijā Mairai Sereniusai uzdeva vēstniecei dažus jautājumus:

Kā jūs vērtējat ekonomisko situāciju Latvijā un kā, jūsuprāt, Latvija var uzlabot savu ekonomiku?

– Kā eksperti saka, sliktākais tagad ir garām un tuneļa galā ir redzama gaisma. Pamazām, soli pa solītim atveseļošanās ir sākusies. Latvija valdība koncentrējas un eksporta palielināšanu un viņi ir izlēmuši, ka prioritātes ir pārtika un mežs. Manuprāt, tā ir laba stratēģija. Tāpat nozīme ir transportam un loģistikai, ar ko slavena ir Ventspils. Ekonomikas pilnīgai atveseļošanai būs nepieciešams laiks, taču Latvijas valdība smagi strādā lai, to panāktu.

Ventspils pilsēta cītīgi strādā pie tā, lai pilsētā ienāktu ārzemju investori. Vai jūsu vizīte varētu sekmēt Somijas investoru ienākšanu Ventspilī?

– Esmu tikusies ar Somu tirdzniecības ģildes vadītāju Rīgā. Viņš man paskaidroja, ka uzņēmēji no Somijas varētu nākamajā gadā apmeklēt Ventspili, lai izskatītu investīciju un sadarbības iespējas.

Jūs pazīstat cilvēkus Latvijā un arī Somijā, kā jums šķiet, vai esam ļoti atšķirīgi vai līdzīgi?

– Manuprāt, esam diezgan līdzīgi. Mums ir līdzīga mentalitāte. Mēs esam „mežu, dabas cilvēki” un tas ir būtisks faktors, kas nosaka mūsu izpratni par vidi, dabu un veidu, kā mēs pret to attiecamies. Mūsu tradīcijas, vērtības ir lielā mērā līdzīgas. Turklāt abām valstīm ir arī bijusi sarežģīta vēsture. Tagad esam Eiropas Savienībā un uzskatu, ka tas ir ļoti būtiski, ka mēs varam tajā kopīgi darboties. Tā nav mūsu pakļaušana, bet kopīga darbošanās. Mums jādomā, kā mazas valstis Briselē var panākt to, ko vēlas. Tajā pašā laikā mums jābūt arī labiem eiropiešiem, jo atrašanās ES nozīmē arī atbildību un solidaritāti. Zinu, ka Latvijā pastāv dažādi iebildumi pret ES, taču mans uzskats ir, ka tā ir laba iespēja gan Somijai, gan Latvijai.

Kādas ir jūsu domas par drošību mūsu reģionā. Piemēram, nesen ziņoja, ka Latvijā notikušo NATO mācību laikā, virs Baltijas jūras lidojušas krievu militārās lidmašīnas?

– Jūs jau esat NATO un gaisa aizsardzības sistēma darbojas. Kā jūsu aizsardzības ministrs teica, tas, ko Krievija dara ir normāli, šīs lidmašīnas to dara katru mēnesi. Pietuvojas jūsu gaisa telpai, neinformējot par to un nesniedzot paskaidrojumus. Ja jūs esat NATO dalībvalsts, tad jums attiecas vienošanās 5. paragrāfs, kas nosaka, ka uzbrukums vieni no dalībvalstīm ir uzbrukums visām. Somija gan nav NATO dalībvalsts un mums ir pašiem sava armija un aizsardzības sistēma, taču uzskatu, ka Baltijas valstīs šis jautājums arī ir labi nokārtots.