Latvijas ģenerālprokurors ĒRIKS KALNMEIERS līdera īpašības atklājis jau skolas laikos, organizējot stundu bastošanu un ne vienmēr pakļaujoties noteikumiem. Interviju Ventas Balsij tieši simtajā darba dienā kopš apstiprināšanas augstajā amatā viņš neatteica, norādot, ka «novadniekiem priekšroka».
Ugālē jūs varot sastapt bieži, esat vietējā medību kluba biedrs?
– Kā esmu sācis no bērna kājas ar šo medību kolektīvu, tā arī neesmu nomainījis. Tēvs sāka ņemt mani uz medībām jau no divpadsmit vai četrpadsmit gadu vecuma. Arī mana mamma dzīvo Ugālē, tā ka ar Ugāli saikne ir ļoti cieša.
Kas liek braukt no Rīgas uz Kurzemes mežiem?
– Tā ir lieliska iespēja būt prom no Rīgas, nedomāt par darbu. Galvenais nav medījums, stāvot uz masta ir lieliska iespēja padomāt par dzīvi. Kolektīvā visi ir vietējie mednieki un neviens uz mani neskatās kā uz priekšnieku, esam vienlīdzīgi.
Arī tagad, kad esat ģenerālprokurors?
– Jā. Medībās visi mednieki pakļaujas medību vadītājam. Tur amatam nav nozīmes, līdz ar to tā ir laba relaksācija pēc saspringtas nedēļas. Es cenšos atrast tām laiku, jo labs darbinieks ir atpūties darbinieks. Mana nostāja ir tāda, ka strādāt sestdienā un svētdienā var tikai ārkārtas gadījumos.
Jūsu skolotājas stāsta, ka esat bijis attapīgs uz visādām sīkām izmeklēšanām jau skolā?
– Es tam tā īsti negribu piekrist. Jā, sekmju ziņā man skolā nav bijušas problēmas, bet ar uzvedību gan. Ja bija nobastota stunda, vispirms skolotāja nāca skaidroties pie manis, jo pastāvēja liela varbūtība, ka es esmu bijis viens no organizatoriem. Tā ka par paraugzēnu mani noteikti nevarēja saukt. Ķīmijas kabinetā aizkarus nosvilināju.
Kādēļ izvēle par labu jurisprudencei?
– Mana aizraušanās vidusskolas laikā bija aviācija. Ventspils aviācijas klubā ieguvu aviomehāniķa diplomu, bet mana pilotēšana beidzās Rīgā, kad mani piezemēja ārsta komisijā. Lauzta deguna dēļ mani atzina par nederīgu aviācijai. Tad izvēlējos otru interesējošo jomu – juristus.
Intervijas turpinājumu lasiet rītdienas laikrakstā Ventas Balss.
Komentāri (0)