Aizvadītajā gadā Latvijā par 0,4 procentpunktiem pieaudzis laulībā dzimušo bērnu īpatsvars, kas skaidrojams ar otro un trešo bērnu skaita pieaugumu, informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārstāve Baiba Zukula.
Latvijā nedaudz pieaudzis laulībā dzimušo bērnu īpatsvars
0Kopumā pērn Latvijā laulībā dzimuši aptuveni 11 400 jeb 55,4% bērnu. Salīdzinoši Lietuvā pērn laulībā piedzima 70,5% jaundzimušo, bet Igaunijā - 41,2%, kas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).
Lai gan pērn Latvijā laulībā dzimušo bērnu skaits ir nedaudz pieaudzis, CSP speciālisti skaidro, ka kopumā šim rādītājam ir tendence samazināties. Ja 1980. gadā laulībā piedzima 87,5% bērnu un 1990. gadā - 83,1%, tad 2000. gadā tie bija 59,6%, bet 2013. gadā - vairs tikai 55,4%. Neliels pieaugums tika novērots vienīgi 2005.-2008. gadā, kad laulībā dzimušo bērnu īpatsvars pieauga līdz 56,8%.
Pērn vairāk bērnu ārpus laulības piedzima sievietēm vecumā līdz 26 gadiem, kad visbiežāk dzimst pirmais bērns. Kopumā 53% pirmo bērnu aizvadītajā gadā dzimuši ārpus laulības.
CSP speciālisti skaidro, ka līdz 1996. gadam nebija vērojamas būtiskas atšķirības starp sievietes vidējo vecumu, kad piedzimst pirmais bērns, un vidējo vecumu, kad sieviete stājas laulībā. Taču sākot ar 1997. gadu vidējais vecums, kurā sievietei piedzimst pirmais bērns, ir zemāks nekā vidējais vecums, kurā sieviete noslēdz pirmo laulību.
2000. gadā sievietes stājās pirmajā laulībā vidēji 24,9 gados, pirmajam bērnam dzimstot vidēji 24,4 gados. Savukārt pērn sievietes pirmo reizi apprecējās vidēji 28,5 gados, bet pirmais bērns piedzima 26,9 gadu vecumā.
LETA
Komentāri (0)