Šogad notikuši 4044 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 1728 ugunsgrēkiem vairāk nekā pērn, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā informācija.
Šogad gandrīz dubultojies kūlas ugunsgrēku skaits
0Kā informēja VUGD, kūlas dedzināšanas rezultātā šogad Latvijas teritorijā izdeguši 6818 hektāri un nodegušas 88 ēkas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad izdega 1884 hektāri un nodega 44 ēkas, izdegušās teritorijas apmērs ir vairāk nekā trīs reizes palielinājies, bet nodegušo ēku skaits pieaudzis tieši divas reizes.
Lielākais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums bijis Latvijas novados, kur kūlas ugunsgrēku skaits salīdzinājumā ar 2013. gadu ir pieaudzis par apmēram 50% - no 1480 pērn līdz 3006 šogad.
Kā liecina VUGD apkopotā statistika, visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Daugavpilī. Tur ugunsdzēsēji dzēsuši 354 kūlas ugunsgrēkus. Otrā vietā ir ierindojusies Rīga ar 268 ugunsgrēkiem, bet trešajā vietā palikusi Jēkabpils ar 107 kūlas ugunsgrēkiem.
Daugavpilī kūlas dedzināšanas rezultātā ir izdeguši gandrīz 274 hektāri.
Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Ventspilī un Valmierā, kur dienesta darbinieki dzēsuši attiecīgi 19 un 32 ugunsgrēkus.
No novadiem visvairāk kūlas ugunsgrēku dzēsti Daugavpils novadā, kur to skaits sasniedzis 246. Kopumā Daugavpils novadā kūlas dedzināšanas rezultātā izdeguši 1095 hektāri teritorijas.
Savukārt Rēzeknes novadā ugunsdzēsēji devušies uz 163 kūlas ugunsgrēkiem, kas norisinājušies 641 hektāra platībā. Gulbenes novadā VUGD saņēmis izsaukumu uz 143 kūlas ugunsgrēkiem, kopumā izdeguši 265 hektāri.
Neviens pērnās zāles ugunsgrēks nav reģistrēts tikai Mērsraga novadā.
VUGD aicina zemes īpašniekus un pašvaldību vadītājus sakopt sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu. Kā norāda dienests, pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem ir jau cīņa ar sekām - ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
LETA
Komentāri (0)