Latvijā ieviesīs stingrāku ĢMO kontroles sistēmu

Kā iepriekš norādīja Zemkopības ministrija, patlaban gandrīz visas Latvijas pašvaldības ir noteikušas aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai to administratīvajā teritorijā. Šīs tiesības no 109 Latvijas novadiem vēl nav izmantojuši četri, bet divi ir aizlieguma noteikšanas procesā.

No 2013. gada 1. janvāra Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontaktpunkta funkcijas no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tika nodotas valsts pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "Bior". Tādējādi ĢMO riska novērtēšanu Latvijā veic zinātniska iestāde, kas nodrošina arī neatkarīgu zinātnisko pamatojumu lēmumiem par pārtikas nekaitīgumu.

Likuma izmaiņas paredz, ka "Bior" izveidos neatkarīgu zinātnisko ekspertu komisiju, uz kuras atzinuma pamata lems par atļaujas izsniegšanu darbībām ar ĢMO Latvijas teritorijā. "Bior" pilda references laboratorijas funkcijas un ievieš starptautiski atzītas ĢMO noteikšanas metodes vai nodrošina paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.

Savukārt Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) turpinās veidot un uzturēt ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzētāju reģistru un lemt par ĢM kultūraugu audzētāju iekļaušanu tajā, noteiks ĢMO klātbūtni sēklās un augu pavairošanas materiālā, kā arī kontrolēs ĢM kultūraugu līdzāspastāvēšanu.

VAAD arī izveidos ĢMO monitoringa sistēmu un veiks ĢM kultūraugu audzētāju apsekošanu, apsekojot arī tos kultūraugu audzētājus, kuri nav reģistrēti ĢM kultūraugu audzētāju reģistrā.

Likums noteic, ka turpmāk VAAD inspektori arī drīkstēs pieņemt lēmumu par ĢM kultūraugu sējumu vai stādījumu iznīcināšanu, kā arī piespiedu kārtā tos iznīcināt, ja īpašnieks pats to noteiktā termiņā nebūs izdarījis.

Likuma izmaiņas arī paredz saīsināt laiku, kurā ĢM kultūraugu audzētājs var pārsūdzēt VAAD inspektora lēmumu, no viena mēneša uz piecām darba dienām.

LETA