Dažkārt, lai saprastu sevi un sev noticētu, jāaizbrauc uz otru pasaules malu. Apmēram tā noticis ar pedagoģi un skolēnu teātra studijas Mēs režisori, dzimušu ventspilnieci IRINU GRIŠČENKO. Pusi gadsimta nodzīvojusi klusā un mierīgā pilsētiņā Baltijas jūras krastā, otru pusi savas dzīves viņa nolēmusi pavadīt miljonu pilsētā Toronto Kanādā.
Daudzi ventspilnieki pazīst un atceras jūs kā talantīgu režisori, un daudziem jūsu lēmums aizbraukt bija nesaprotams. Kas pamudināja izšķirties par šādu soli?
– Viss notika pilnīgi nejauši. Mani caur paziņām uzaicināja uz Toronto pasniegt teātra mākslu krievvalodīgo emigrantu bērniem – ar mērķi saglabāt dzimto valodu. Tā kā man tur dzīvo radiniece, es arī aizbraucu, sākumā vienkārši paskatīties un izmēģināt savus spēkus jaunā vietā. Domāju, ka pastrādāšu Kanādā gadu un tad atgriezīšos. Taču liktenis bija lēmis savādāk. Dzīvoju tur jau četrus gadus, man ir rezidenta jeb pastāvīgā iedzīvotāja statuss, divus gadus kopā ar mani ir arī vīrs. Uz pastāvīgu dzīvi Kanādā pārcēlusies arī mana māsa, bet tagad, es ceru, mums pievienosies arī mūsu jaunākais dēls. Pēc četriem gadiem varēšu pieņemt Kanādas pilsonību, turklāt, sasniedzot zināmu vecumu, cilvēki tur tiek atbrīvoti no eksāmena kārtošanas pilsonības iegūšanai.
Kas jums palicis Ventspilī?
– Vecākais dēls ar savu ģimeni, kuri pat vēl nav bijuši pie mums cienos, jo viņiem ir mazs bērniņš.
Ar ko jūs Kanādā nodarbojaties?
– Ar to pašu, ar ko nodarbojos šeit, tikai tagad daru to otrā pasaules malā un strādāju ar bērniem, kuri sliktāk prot krievu valodu. Nodarbojos ar teātri, mācu aktiermeistarību, strādāju par režisori inscenētāju. Gadu nostrādāju jaunatnes krievu teātrī, iestudēju tur vairākas izrādes, taču diemžēl teātri slēdza telpu neatbilstības dēļ. Teātra vietā man piedāvāja strādāt Muzikālās mākslas akadēmijā (šeit jāpaskaidro, ka par akadēmijām Kanādā tiek dēvētas visdažādākās iestādes) – tas ir kaut kas līdzīgs mūsu Jaunrades namam. Tur es pasniedzu aktiermeistarību un strādāju par režisori inscenētāju.
Visu interviju lasiet 4. augusta laikrakstā “Ventas Balss”!
Komentāri (0)