Dzeramnauda – papildu peļņa

Ēdināšanas iestādes “Landora” īpašniece Vita stāsta, ka pie viņiem lielākā daļa apmeklētāju norēķinās ar maksājumu kartēm un šajā gadījumā dzeramnaudu neatstāj, jo, kāda summa ir norādīta rēķinā, tāda arī tiek samaksāta. Protams, tie, kas maksā skaidrā naudā, atstāj arī dzeramnaudu. Īpašniece ir novērojusi, kas visbiežāk un vairāk dzeramnaudu atstāj krievu tautības tūristi, arī latvieši, atstājot dzeramnaudu, pateicas par labu apkalpošanu un darbu. Pārsvarā esot tā – puse kafejnīcas apmeklētāju atstāj dzeramnaudu, puse – nē.

Kafejnīcas “Jūras brīze”oficiante Elīna dalās savos novērojumos: “Tas, cik daudz naudas tiks atstāts, ir atkarīgs arī no gadalaikiem. Vasarā dzeramnaudā iespējams nopelnīt vairāk, jo tad ierodas tūristi no citām valstīm. Esmu ievērojusi, ka jūlijā ierodas turīgie lietuvieši, kas labprāt atstāj dzeramndaudu, bet augustā no Lietuvas, šķiet, ierodas vidējais slānis, kas neatstāj tik daudz dzeramnaudas.” Savukārt ventspilnieki dzeramnaudu atstāj vairāk tad, kad tūrisma sezona beigusies, piemēram, ziemā. Šajā gadalaikā, kad nav jāapkalpo daudz galdiņu un kafejnīcā nav daudz tūristu, maltītes baudītājus varot apkalpot kvalitatīvāk. No apmeklētāju puses tas tiek novērtēts, un kāds centiņš, eiro vai pat vairāk tiek atstāts oficiantei.

Arī bāros un klubos darbiniekiem, kas strādā pie kases, izdodas nopelnīt kaut ko papildu pie algas. Naktskluba “Kiss club” bārmene Natālija saka, ka “nekad nevar pateikt – cik daudz nopelnīsi dzeramnaudā. Kādu reizi vairāk, kādu - mazāk.” Īpaši dāsni ar dzeramnaudu ir ārzemnieki, viņi arī atļaujas pasūtīt dārgākus kokteiļus. Cilvēki ir dažādi – cits atstāj dzeramnaudu, cits katru centu no izdotā atlikuma paņems atpakaļ sev.

Portālā ventasbalss.lv tika veikta aptauja, kurā vaicājām, vai cilvēki mēdz atstāt dzeramnaudu.

Vai Tu atstāj dzeramnaudu kafejnīcās/restorānos/bāros?

Jā, atstāju lielu dzeramnaudu 17

Jā, bet nelielu 98

Kā kuru reizi 118

Nē, neatstāju 140

Cits variants 32

Pēc aptaujas izveidošanas cilvēki aktīvi par šo tēmu sāka diskutēt arī forumā. Citi dzeramnaudas atstāšanu uzskata par labu toni, savukārt citi neuzskata to par nepieciešamu, jo tad arī veikalu pārdevējas par labu darbu būtu pelnījušas kādu centu vai eiro pa virsu. Elīza komentārā atklāj, ka apmeklē tikai vienu kafejnīcu divas trīs reizes mēnesī un vienmēr atstāj dzeramnaudu, pat tad, ja norēķinās ar karti. Dzeramnaudas lielums atkarīgs no maltītes - ja tie ir salāti un sula, tad no personas 50 centi, ja otrais ēdiens – tad eiro. Arī kāds cits portāla apmeklētājs raksta, ka dzeramnaudas atstāšana ir pieņemama tradīcija, lai pateiktos viesmīlēm par labu apkalpošanu.

Iveta raksta: “Es dzeramnaudu atstāju, jo tā ir pieņemts. Parasti tie ir 10% no kopējā rēķina, bet piekrītu, ka tā ir "legāla" nodokļu nemaksāšana un patiesībā būtu izskaužama. Pateikt paldies viesmīlim? Kāpēc tad nedodam dzeramnaudas pārdevējam veikalā? Arī taču mēdz labi apkalpot...”

Valsts ieņēmuma dienesta sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Evita Teice-Mamaja skaidro, ka dzeramnauda ir uzskatāma par dāvinājumu un tas tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Ja dzeramnauda nonāk uzņēmuma rīcībā un pēc tam tiek izmaksāta personālam, par to jāmaksā algas nodoklis vispārējā kārtībā, kā arī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Savukārt gadījumā, ja dzeramnauda nonāk bārmeņa vai oficianta rīcībā, tā tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (2014. gadā 24%).

Faktori, kāpēc cilvēki izvēlas atstāt vai neatstāt dzeramnaudu ir dažādi – kādam šķiet, ka tā ir pieņemts, cits uzskata – to nav nepieciešams darīt, jo, norēķinoties par ēdienu vai dzērienu, ir samaksāts arī par pakalpojuma sniegšanu. Citi skatās pēc situācijas – kādas ir tā brīža finanses un vai maz var atļauties atstāt kādu centu arī dzeramnaudā. Ir arī gadījumi, kad cilvēks ietekmējas no kompānijas – ja citi atstāj dzeramnaudu, tad viņš dara tāpat. Tomēr izvēle paliek katra paša ziņā – pateikt paldies par maltīti un laipno apkalpošanu, samaksājot tikai par rēķinu, vai tomēr kādu eiro atstāt arī dzeramnaudā.