Nekāda revolūcija Latvijas ostās nenotiks, jo radikālos priekšlikumus, kas traucētu ostu darbu, Satiksmes ministrijas darba grupa ostu konkurētspējas uzlabošanai ir noraidījusi, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ventspils ostas pārvaldnieks Imants Sarmulis pēc darba grupas rezultātu prezentācijas.
Sarmulis norādīja, ka darba grupa vērtējusi daudz un dažādas rekomendācijas. Virkne bijušas tādas, kas bija nepieņemamas, un darba grupa tās noraidījusi. "Priekšlikumi, kuri paredz atbalstīt, uzlabot ostu darbu, ir apsveicami, un neviens nekad nav bijis pret to," uzsver pārvaldnieks. Viņš arī atzīst, ka noraidīt priekšlikumus, pret kuriem iebildusi osta, darba grupas ietvaros neesot bijis grūti, jo vairākumam bijis tāds pats viedoklis, kādu prezentēja Satiksmes ministrija.
Uz jautājumu, kuru priekšlikumu pieņemšana negatīvi būtu ietekmējis ostas darbu, Sarmulis skaidro, ka darbam visvairāk būtu traucējis priekšlikums izveidot ostas par akciju sabiedrībām. "Tad osta pati mēģinātu pelnīt, nerūpējoties par ostas nomniekiem," skaidro ostas pārstāvis. Tāpat atdalīt speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi no ostas pārvaldes neesot pieņemami, jo tas dubultotu birokrātiju un nāktos aizmirst sinerģiju vai mijiedarbību.
Sarmulis arī norāda: lai arī priekšlikumi paredz atteikties no 10% ostu maksām valsts budžetā, pašvaldībām ostas turpināšot maksāt. Osta atrodoties pašvaldības teritorijā, un ārpus ostas teritorijas tā īpaši neko nevarot darīt. Tieši pašvaldības ceļi, kas ved uz ostu, arī esot ostas pievedceļi. Līdz ar to veidojoties situācija, kad kravas transports, kas transportē kravas uz ostu, sadragā ceļus. Tādējādi pašvaldībai līdzekļus ostas turpinās pārskaitīt, jo tie jau arī esot paredzēti konkrētam mērķim - nevis pašvaldībai iztērēšanai, bet lai nodrošinātu ostas darbību, skaidro Sarmulis.
Latvijas ostu konkurētspējas stiprināšanā būtiski ir uzlabot Latvijas tranzīta koridorā iesaistīto investīciju plānu koordinēšana, tāpat jāatceļ iepriekš noteiktā ostas maksa valsts budžetā 10% apmērā, kā arī jāpanāk valsts līdzdalība dzelzceļa infrastruktūras finansēšanā, šie bija priekšlikumi, kurus preses konferencē minēja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un ostu darba uzlabošanas darba grupas vadītājs Viktors Valainis (V).
Jau pirms priekšlikumu prezentēšanas satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka darba grupa nav izstrādājusi priekšlikumus, lai vērstos pret kādu, jo atslēgvārds esot - kā efektīvāk izmantot to, kas Latvijai ir - ostas. Vienlaikus Matīss arī atzina, ka pārsvarā darba grupa ir fokusējusies uz konkurētspējas palielināšanu.
Kā ostu darbības uzlabošanas priekšnoteikumus Valainis minēja arī ostu darba vērtēšanas metožu maiņu, analizējot ne tikai kravu apgrozījuma rādītājus, bet arī, piemēram, vērtējot ostu pārvaldnieku darbu. Valainis skaidroja, ka šie kritēriji ir jāizstrādā Satiksmes ministrijai, vērtējot gan ostas kopējo darbu, gan pārvaldes, termināļu un rūpniecisko uzņēmumu rādītājus. Tāpat ostām ieteikts atklāti sniegt informāciju, kā arī pastiprināt iekšējo auditu. Piemēram, jāpublicē ostu amatpersonu saraksts un nepieciešamības gadījumā jāveido Audita komitejas. Tāpat ieteikts pastiprināt ministriju atbildību, izvērtējot savu pārstāvju kompetenci darbam ostu valdēs.
Satiksmes ministrijas pārstāvji jau ilgāku laiku solīja iepazīstināt ar priekšlikumiem ostu pārvaldības modeļa uzlabošanai, taču līdz šim aizbildinājušies ar jautājuma sarežģītību un iesaistīto pušu viedokļu krasu atšķirību, kā rezultātā ministrijas darba grupas darbs ieildzis.
Kārtība, kādā veicami maksājumi valsts pamatbudžetā par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu un izlietojami iegūtie finanšu līdzekļi, paredzēja, ka, sākot ar 2015. gadu, Latvijas lielo ostu pārvaldes veiks maksājumu valsts pamatbudžetā 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.
LETA
Komentāri (0)