Gods būt kopā ar Latvijas Valsts prezidentu diendienā ne visiem ir dots. Ventspilnieks GUNDARS DAUDZE šādu privilēģiju bauda savā darbā. Šomēnes aprit trīs gadi kopš Andri Bērziņu ievēlēja par prezidentu, savukārt prezidents izvēlējās Gundaru Daudzi par prezidenta kancelejas vadītāju.
Skatoties no malas, darbs Valsts prezidenta kancelejā šķiet daudz interesantāks un jaudīgāks nekā darbs Saeimas priekšsēdētāja amatā.
– Katram no šiem darbiem ir sava specifika. Taču, tāpat kā lielākā daļa cilvēku redz tikai ļoti mazu daļu no Saeimas priekšsēdētāja pienākumiem – sēžu vadīšanu, varbūt kādu interviju TV tiešraidē rīta raidījumos, arī mana un prezidenta darba publiskā daļa ir ievērojami mazāka nekā tā daļa, kas ir ikdienā darāma. Tas, ko jūs redzat, ir tikai fasādes puse. Bet tas, cik daudz darba un laika prasa sagatavošanās vienai pusstundas sarunai – nav izmērāms ne metros, ne kilogramos, pat ne laikā. Principā tas ir darbs, kas nebeidzas nekad. Arī Valsts prezidenta kancelejā darbs ir ļoti interesants. To būtu daudz grūtāk vai pat neiespējami darīt, ja nebūtu manas iepriekšējās pieredzes. Es gribētu sākt nevis ar Saeimu, bet Ventspili. No saviem 49 gadiem 24 (gandrīz pusi) es sevi uzskatu par ventspilnieku. Pieredze, ko ieguvu Ventspilī, bija neatsverama arī tad, kad sāku strādāt Rīgā – no sākuma tikai parlamentā un Labklājības ministrijā, kur es gandrīz gadu biju parlamentārais sekretārs, bet pēc tam tiku ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju. Ja nebūtu šīs pieredzes, iespējams, man šis darbs nemaz nebūtu piedāvāts; ja arī tomēr piedāvātu, tad paveikt to būtu daudz grūtāk. Tā ir spēja redzēt lietas kopsakarībās – saprast, kas un kāpēc notiek.
Saeimā nokļuvu no pašvaldības. 10 gadus biju Ventspils slimnīcas galvenais ārsts. Biju jaunākais galvenais ārsts Latvijas Republikā. Kad mani apstiprināja, man bija tikai 31 gads. Patiešām ir patiess prieks par to, ko toreiz kopā ar slimnīcas komandu izdarījām. Paskatieties vecās bildes – kāda bija slimnīca kādreiz, un kāda tā ir šobrīd! To, protams, nevar izdarīt viens. Toreiz bija komanda, tagad ir cita komanda, kas faktiski turpina to, ko mēs iesākām.
Neskatoties uz noslogotību, jūs joprojām strādājat Ventspils slimnīcā.
(Intervija notiek Ventspils slimnīcā.) Vai tā ir patikšana uz savu profesiju vai nevēlēšanās zaudēt profesionālās iemaņas?
– Gan, gan. Pirmkārt, medicīna tomēr ir pārliecība un dzīvesveids. Un man patīk tas, ko es daru. Otrkārt, es tik daudzus dzīves gadus esmu ieguldījis, lai sasniegtu ārsta kvalifikācijas līmeni, ka to vienkārši pazaudēt būtu neprāts. Treškārt, visi politiskie un arī vadošie amati nāk un aiziet, bet bez daktera, tāpat kā vēl bez dažām profesijām būs diezgan grūti iztikt.
Visu interviju lasiet 11. jūlija laikrakstā “Ventas Balss”!
Komentāri (0)