Interese par citām valstīm Ilvu Ciemiti aizveda uz Austriju, kur viņa iesaistījās programmā "Eiropas brīvprātīgais darbs". Kad šis projekts beidzās, uz mājām steigties vēl nebija vēlme un Ilva nolēma mēģināt pieteikties Pasaules Jaunatnes pirmo ziemas olimpisko spēļu rīkošanā. Izdevās. Pirmā pieredze un krievu valodas zināšanas bija noderīgas, tāpēc sekoja nākamais piedāvājums – piedalīties Soču olimpisko spēļu organizēšanā.
Ilva, tu esi ventspilniece, bet nu jau vairākus gadus nedzīvo Latvijā.
Es esmu dzimusi un augusi Ventspilī, mācījos 4. vidusskolā, bet pēc tam Ventspils Augstskolā. Kad studēju 4. kursā, nolēmu dotiesa "Ersmus" apmaiņā. Izvēlējos doties mācīties uz Degendorfas Tehnisko augstskolu Vācijā, tā arī bija mana pirmā starptautiskā pieredze. Pus gadu mācījos Vācijā, bet pēc tam atbraucu atpakaļ uz Ventspili un pabeidzu 4. kursu Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldes fakultātē. Vācu valoda man ļoti iepatikās, tāpēc vēlējos vēl kādreiz aizbraukt uz ārzemēm. Sāku meklēt un atradu programmu jauniešiem – "Eiropas Brīvprātīgais darbs".
Brīvprātīgais darbs uzrunāja?
Jā, kā jau studentam, tajā laikā nebija īpaši daudz naudas, lai kaut ko nopietnu iesāktu, bet šī programma apmaksāja gan ceļa izdevumus līdz projekta norises vietai, gan dzīvošanu, kā arī piešķīra kabatas naudu. Nodomāju, ka tas būs ļoti interesanti. Vēlējos doties uz kādu valsti, kur sarunvaloda ir vācu valoda. Meklēju un atradu projektu Austrijā. Man ļoti paveicās, ka aizsūtīju tikai divus pieteikumus diviem dažādiem projektiem un man ātri atrakstīja atpakaļ, aicinot uz interviju. Mani pieņēma. Ar citiem brīvprātīgajiem runāju, un izrādās, ka daži bija vismaz kādus 50 pieteikumus sūtījuši šiem projektiem.
Un tad ceļš veda uz Austriju?
Jā, mazliet vairāk kā pēc pus gada jau devos uz Austriju. Tur vienu gadu biju brīvprātīgā – mācījos valodu, strādāju jauniešu un kultūras centrā Tirolē, skaistā kalnainā vietā. Gads pagāja, bet sapratu, ka gribētu Austrijā palikt. Bet, tā kā es vācu valodu nezināju tik labi un arī negribēju strādāt, piemēram, oficiantes darbu, nodomāju – ja neko prātīgi neatradīšu, tad braukšu mājās. Laikā, kad beidzās mans projekts, Austrija un Vācija atvēra savu darba tirgu, tas nozīmē, ka turpmāk varējām strādāt bez dokumentiem un darba atļaujām. Uzzināju, ka Austrijas pilsētā Insbrukā 2012. gadā tiks rīkotas Pasaules Jaunatnes pirmās ziemas olimpiskās spēles. Starptautiskā olimpiskā komiteja bija nolēmusi, ka arī jauniešiem ir vajadzīgas olimpiskās spēles, tāpēc 2010. gada vasaras olimpiskās spēles tika rīkotas Singapūrā, bet nākamajām bija jānotiek Austrijā. Nosūtīju pieteikumu rīkotājkomitejai un pēc tam man bija intervija ar manu nākamo priekšnieci.
Visu interviju lasiet sadaļā BRĪVBRĪDIM!
Komentāri (0)