Tuvāko četru gadu laikā varētu tikt īstenotas būtiskas izmaiņas adoptētāju, audžuģimeņu un aizbildņu atbalsta sistēmā, lai pēc iespējas vairāk bērnu nodrošinātu iespēju dzīvot labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanas plāns.
Lai sniegtu lielāku atbalstu potenciālajiem vecākiem bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, kad adoptētājs devies neapmaksātā atvaļinājumā, LM piedāvā no 2015. gada palielināt šajā laikā izmaksājamo pabalstu par bērna aprūpi. Proti, to paredzēts pielīdzināt bērna līdz pusotra gada vecumam kopšanas pabalstam jeb noteikt 171 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 49,80 eiro vietā.
Savukārt no 2016. gada pirmsadopcijas laikā, tomēr ne ilgāk kā sešus mēnešus, par bērna līdz astoņu gadu vecumam aprūpi LM piedāvā izmaksāt pabalstu 70% apmērā no potenciālā adoptētāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Tāpat LM rosina bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā par potenciālo adoptētāju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts pamatbudžeta arī invaliditātes apdrošināšanai, kā arī dubultot summu, no kādas iemaksas tiek veiktas. Šīs izmaiņas paredzēts veikt 2015. gadā.
No nākamā gada tiek piedāvāts arī sākt obligātas visu potenciālo adoptētāju apmācības, lai sniegtu zināšanas par adopcijas procesu kopumā un turpmāko bērna audzināšanu ģimenē.
Pēdējais priekšlikums attiecībā uz adopciju paredz, sākot ar 2015. gadu, noteikt, ka ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam adoptētājam tiek apmaksāts desmit dienu ilgs atvaļinājums.
Savukārt attiecībā uz ārpusģimenes aprūpes sistēmu tiek rosināts no 2015. gada palielināt pabalstu aizbildnim un audžuģimenei par bērna uzturēšanu, nosakot, ka tas mēnesī nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam. Proti, ja šobrīd pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu ir 45,53 eiro mēnesī, tad līdz ar rosinātajām izmaiņām par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tas sasniegtu 80 eiro mēnesī, bet par vecāku bērnu - 96 eiro mēnesī. Savukārt, sākot ar 2017. gadu, LM piedāvā šo pabalstu dubultot.
Vienlaikus tiek plānots no 2017. gada vairāk neizmaksāt aizbildnim 54,07 eiro lielo atlīdzību par pienākumu pildīšanu, ņemot vērā, ka atbilstoši Civillikumam aizbildnis aizvieto bērnam vecākus un vecāki, kuri aprūpē savu bērnu, nesaņem īpašu pabalstu par to. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Civillikums neuzliek pienākumu aizbildnim bērnu uzturēt par saviem līdzekļiem, norāda LM.
Ap 2018. gadu plānots pārskatīt arī atlīdzības apmēru audžuģimenei par pienākumu pildīšanu, tomēr koncepcijā nav minēts, vai to plānots samazināt vai palielināt. Līdz tam, proti, ap 2016. gadu, paredzēts izveidot jaunu audžuģimeņu veidu - profesionālās audžuģimenes, lai jau sākotnēji, izņemot bērnu no ģimenes, nodrošinātu viņam aprūpi ģimeniskā vidē, nevis institūcijā, kamēr bērnam tiek meklēts piemērots aizbildnis vai audžuģimene.
Bez minētajām izmaiņām LM piedāvā vēl divas būtiskas pārmaiņas. Pirmkārt, no 2015. gada visām audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, adoptētājiem, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem paredzēts nodrošināt psiholoģisko atbalstu.
Otrkārt, sākot ar 2018. gadu, paredzēts noteikt, ka bērna aprūpi ģimeniskā vidē, proti, pabalstus bērnu uzturam un atlīdzību aizbildņiem un audžuģimenēm, pilnībā finansē no valsts budžeta, bet pašvaldības par saviem līdzekļiem sedz bērnu aprūpi iestādē. Tiek minēts, ka no valsts budžeta varētu finansēt tikai bērnu uzturēšanos aprūpes centros trīs līdz sešus mēnešus atkarībā no vecuma, ņemot vērā deinstitucionalizācijas procesā paredzēto.
LETA
Komentāri (0)